'Simfoniskais hits ar Goran Gora' sāks sezonu ar Čaikovska 'Romeo un Džuljetu'

Jau kopš 2014. gada LNSO sadarbībā ar mūziķi un daudzu dziesmu autoru Goran Gora interesantā veidā ar klasisko mūziku iepazīstina klausītājus, kas nav pieredzējuši koncertu apmeklētāji. Koncertciklā klausītājiem tiek piedāvāts noklausīties kāda slavena komponista sacerēto muzikālo hitu un Goran Gora stāstījuma gaitā gūt priekšstatu par attiecīgā komponista iedvesmas avotiem, ietekmēm un laikmetu, kurā viņš strādājis. Novērtējot, cik svarīgi mūslaiku skatītājam ir ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt, koncertus papildinās video projekcijas, paplašinot klausītāju priekšstatus par izciliem meistariem, kas palaikam var šķist vēstures putekļu klāti.

Šajā sezonā koncertcikls "Simfoniskais hits ar Goran Gora" pievērsīsies emocijām, meklējot atbildes uz jautājumu – kādas emocijas ierosina komponistus radīt mūziku? Visas sezonas garumā skatītāji varēs vērot mīlestību, kas uzplaukst drūmā gaisotnē, kaisli, kas saistās ar tango mūziku un grieķu dejām, "blues" jeb smeldzes sajūtu Gēršvina vitālajā mūzikā, kā arī dabas apceres Bēthovena simfonijā. Pirmajā šīs sezonas koncertā 17. oktobrī apmeklētājiem būs iespēja citādākā versijā redzēt pārpratumiem pilno mīlasstāstu par "Romeo un Džuljetu" un dzirdēt tā atveidojumu Pētera Čaikovska mūzikā, kā arī klausīties slavenā krievu komponista krāšņo opusu "Variācijas par rokoko tēmu".

17. oktobra koncerts aizsāksies ar skaņdarbu "Variācijas par rokoko tēmu". Pēc kompozīcijas pabeigšanas Čaikovskis to uzreiz nosūtījis izcilajam čellistam un Pēterburgas konservatorijas pedagogam Vilhelmam Ficenhāgenam, lai tas, būdams spožs instrumenta pazinējs, veiktu redakcionālus uzlabojumus solopartijas izstrādē. Viņš kompozīcijā veicis pamatīgas revīzijas un opusu Ficenhāgena versijā turpmāk izpildījis arī pats Čaikovskis. Tādēļ pasaulē vairāk zināms tieši Ficenhāgena variants, un arvien retāk kāds izpilda komponista oriģinālu. 17.oktobra koncertā Pētera Čaikovska opuss izskanēs nevis čella, bet kontrabasa versijā, ko veidojis pats Oskars Bokanovs – LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars un vairāku starptautisku kontrabasistu konkursu laureāts. Guvis laurus starptautiskos konkursos Holicē, Vroclavā, Brno un citviet. Savulaik Oskars bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, spēlējis arī kamerorķestrī Kremerata Baltica, kur muzicējis ar Gidonu Krēmeru, Martu Argeriču, Mišu Maiski, Mario Brunello un daudziem citiem.

Koncerta turpinājumā klausītāji varēs sekot līdzi traģiskajam stāstam "Romeo un Džuljeta" Pētera Čaikovska versijā. Šajā kompozīcijā Čaikovskis attēlo nevis sižetu, bet vispārēju ievirzi Šekspīra traģēdijas būtībā, kas atrodas darba idejas kodolā. Arī Čaikovska versijā koncertā klātesošie pamanīs labi pazīstamos tēlus – pasaules kārtību iemiesojošo tēvu Lorenco, Monteki un Kapuleti dzimtu konfliktu, Romeo un Džuljetas mīlestību, fināla sēru gājienu un šķirstu aiznaglošanu.
Koncerta režisors ir Roberts Rubīns, kas veidojis deju lieluzvedumu "Abas malas", godalgoto Latvijas Radio kora kino koncertu "Zemgales gredzens", Ērika Ešenvalda multimediālo uzvedumu "Vulkānu simfonija", balvu pasniegšanas ceremoniju "Lielā mūzikas balva" u.c.

Koncertcikla dramaturģiju arī šosezon veido "Spēlmaņu nakts" balvas ieguvēja Justīne Kļava, kuras izrāde "Dvēseļu utenis" pagājušogad pārliecinoši ieguva "Spēlmaņu nakts" Grand Prix, pērn pavasarī veidojusi izrādi "Latvieši", kā arī Dmitriju Petrenko radījusi izrādi "Atzīšanās".

Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Jānis Stafeckis – valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" kontrabasu grupas koncertmeistars kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā un Rēzeknes kamerorķestra vadītājs kopš 2012. gada, kā arī tādu muzikālo apvienību kā "Brokastis četratā", "Tango sin quinto" un "Sinfonietta Rīga" baroka ansambļa dalībnieks.

Biļetes uz koncertu pieejamas "Biļešu paradīzes" un Lielās ģildes kasēs.