Neļauties čībām un dīvānam. Saruna ar 'Pienvedēju' Māri Žigatu

Pusapaļā jubileja šogad tiek svinēta ar vērienu – gada beigās pie skatītājiem nonāks dokumentālā filma par "Pienvedēja piedzīvojumiem" un albuma "Nelaiks" tapšanu, nākamā gada sākumā visi fani varēs kavēties atmiņās par šajā rudenī piedzīvotajiem koncertiem, skatoties jaunu koncertfilmu, tāpat šobrīd par grupas vēsturi top grāmata. "Tāds gads kā vēl nekad," saka grupas līderis Māris Žigats. Viņš nevairās runāt par vecumu un saka – tas drīzāk ir iekšējs gēns, nevis cipars pasē.

Vispirms gribēju pateikt, ka man ļoti patika dziesma "Ejam mājās". Tāda veselīga pašironija. Ļoti godīgi. Neizliekaties jaunāki, kā esat patiesībā. Varat pasmaidīt par sevi un savu paaudzi.

Tieši tā. Tu esi nolasījusi. Un vienalga, kur es eju, man visi vienaudži saka – tā dziesma ir par mani. Tu nevari aiziet, nevis tāpēc, ka nav spēka, bet tāpēc, ka īsti negribas.

Tātad tev nav baigā problēma runāt par vecumu?

Nē. Es nupat nosvinēju 48. dzimšanas dienu un esmu ļoti pateicīgs kosmosam un laikam, ka savos gados esmu vēl tīri mundrs. Varu mierīgi nospēlēt divu stundu koncertu. Vecums – tas ir iekšējais gēns. Ir taču latviešiem daudz tādu piecdesmitgadīgu kungu, kuri izskatās kā jauni džeki. Bet ir tādi, kas jau 25 gadu vecumā izskatās... mamma mia! Kur tu esi bijis, karā, vai?

Jā, mēs neslēpjam, cik mums gadu. Skaidrs, ka jaunāki mēs nepaliekam, bet tikai labāki.

Varbūt 90. gadu jaunieši bija spiesti pārāk ātri pieaugt un tāpēc tagad spītīgi neļaujas čībām un dīvānam.

90. gados mums kā jauniešiem daudz bija jāizdara un jārīkojas kā pieaugušiem cilvēkiem. Sākot no tā, ko vilksi mugurā un ēdīsi... Bija jārisina pieaugušo problēmas. Tas laiks mūs izskoloja. Nevarēja piezvanīt mammai, kura visu atrisinās. Un vienlaikus mēs pazaudējām zināmu devu jaunības bezrūpības. Un, iespējams, tas ir atnācis atpakaļ tagad.

Iepriekš jau esi teicis, ka "Pienvedēja piedzīvojumu" dziesmas lielā mērā ir grupas dalībnieku spogulis, attiecīgi mūzika aug līdz ar jums. Kas šoreiz spoguļojas albumā "Nelaiks", kurā ir, lūk, tāda dziesma kā "Ejam mājās", arī "Viss ir kārtībā"?

Viens mūsu draugs, kurš dzīvo Vācijā, teica, ka varot nesatikt mūs vairākus gadus, bet pēc mūsu jaunajām dziesmām varot pateikt, kā mums klājas. Tas nav nekāds baigais noslēpums, ka mēs daudz dziedam par to, kas notiek ar mums un mums apkārt. Dažreiz varbūt to paslēpjam aiz kaut kādiem stāstiem. Tāpēc arī albuma vēstījums ir par to, kas ar mums ir noticis šajā laikā. Un noticis ir ļoti daudz. Stabilitāte ir lielāka – tieši tā arī šobrīd jūtamies. Jūtamies komfortabli un pateicīgi klausītājiem, ka viņi tik ilgi mūs ir klausījušies un saprot mūs. Dzīvē ir tādas situācijas, kad jūti – tā lieta iet uz priekšu pati no sevis un tev nav nekāds lielais spēks jāpieliek, lai vezumu iekustinātu. Un mums šobrīd ir sajūta, ka vezums ripo – galvenais noturēties un neizkrist ārā.