Sebastians Plano čella spēli apguvis akadēmiski, bet jau tīņa gados viņa interesi paralēli saistīja arī elektroniskās mūzikas pasaule, un mūziķis sāka eksperimentēt ar skaņu radīšanas platformām. Muzikālā skanējuma ziņā Sebastiana Plano kompozīcijas pielīdzināmas Nila Frāma (Nils Frahm), Olafura Arnaldsa (Ólafur Arnalds) un Maksa Rihtera (Max Richter) mūzikai.
Jau savā debijas albumā "Arrhythmical Part of Hearts" Plano prasmīgi izmanto čella un klavieru skaņas, perkusijas un savu balsi, zīmējot unikālas skaņu ainavas. Sekojošajā albumā "Impetus" mūziķis jau ar lielāku vērienu izmanto akustisko instrumentāciju un rada lielus ansambļa skaņdarbus. Pašam spēlējot gan akustiskos instrumentus, gan izmantojot elektroniku, viņš mūzikā panākt īstu un neatkārtojamu skanējumu – tas ir pilns miera, harmonijas, pārliecības un svaiga gaisa.