Koncerta programmā skanēs Roberta Šūmaņa Trešā jeb "Reinas" simfonija un Friderika Šopēna Klavierkoncerts faminorā.
Georgijs Osokins ir izcils Šopēna mūzikas interprets. Pēc panākumiem Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus "izcils, neparedzams un revolucionārs". 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par orķestra "Kremerata Baltica" pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču zvaigzni Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam orķestris piešķīra šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē.
2019. gadā Georgijs aktīvi koncertē, sniedzot nozīmīgas debijas Berlīnes "Konzerthaus", Elbas filharmonijā, Rūras klavierfestivālā un Bernes "International Piano Series". Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru, un pēc kopīgajiem koncertiem Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Krievijā un Francijā gaidāmas arī tūres Āzijā un ASV.
Diriģents Lio Kuokmans tiek uzskatīts par aizrautīgu un prasmīgu jaunekli ar spožu karjeru operpasaulē un simfoniskajā arēnā. Viņš ir prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents, Honkongas "New Music Ensemble" mākslinieciskais vadītājs. Lio Kuokmans ir Makao kamermūzikas biedrības dibinātājs un prezidents. Par ieguldījumu mākslā un kultūrā viņš apbalvots ar Honkongas un Makao valdību Kultūras nopelnu medaļu un goda rakstu.
Koncerta pirmajā daļā skanēs Friderika Šopēna Otrais koncerts klavierēm un orķestrim faminorā. Darbs tapis, komponistam aizvadot pēdējos mēnešus dzimtajā Polijā – 1830. gadā Šopēns aizbrauca prom un nekad neatgriezās. 19. gadsimta pirmajās dekādēs Varšava bija kultūras un ideju metropole. Šopēns auga garīgi smalkā sabiedrībā, viņa vecāku mājās viesojās paši labākie mākslinieki, dzejnieki, mūziķi un zinātnieki. Šopēna pilsoniskā stāja sakņojās patriotiskā augsnē, un viņa naids pret Krievijas cara režīmu bija patiess un kvēls. Klavierkoncerta otrā daļa ir 19 gadus veca jaunekļa mīlas veltījums 18 gadu vecai poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai. Solists – Georgijs Osokins.
Koncerta otrajā daļā dzirdamā Roberta Šūmaņa Trešā jeb "Reinas" simfonija tapusi Diseldorfā, kur Šūmanis sākotnēji pavadīja vienu no savas dzīves beigu daļas laimīgākajiem posmiem. Neilgi pēc ierašanās Diseldorfā komponistam radās iespēja pirmoreiz dzīvē aplūkot Ķelnes katedrāli. Ir uzskats, ka slavenā dievnama apveidi iedvesmojuši šī simfoniskā darba tapšanu. Iespējams, Ķelnes arhibīskapa iecelšana kardināla kārtā rosinājusi Šūmani iekļaut Trešajā simfonijā papildu daļu, kuras rakstura apzīmējums ir "svinīgas procesijas garā". 1854. gada sākumā Šūmanim sākas redzes un dzirdes halucinācijas. Baidoties, ka sevišķi uzmācīgā dzirdes halucināciju lēkmē nodarīs pāri sievai, komponists lūdz, lai viņu ievieto patversmē garīgi slimajiem, kur viņš pavada atlikušo savas dzīves daļu.
Pirms koncerta tradicionālajās "Pirmskoncerta sarunās" pulksten 18.18 Minsteres zālē mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sarunāsies ar diriģentu Lio Kuokmanu par Robertu Šūmani, Reinu un namu Bonnā.