Līdz šim mākslīgais intelekts ar cilvēka prātu spēkojās šaha spēlē un risināja matemātikas uzdevumus. Taču muzikologi kopā ar programmētājiem nu centīsies pierādīt, ka mākslīgais intelekts var aizstāt radošo ģēniju.
Gatavais rezultāts tiks publiski atskaņots Bēthovena dzimtajā pilsētā Bonnā nākamgad, kad apritēs 250 gadu kopš komponista dzimšanas.
10. simfoniju Bēthovens sācis komponēt 1824. gadā, uzreiz pēc devītās simfonijas pabeigšanas, taču tālāk par atsevišķiem fragmentiem un skicēm nav atstājis. Komponists pie tās strādājis līdz pat savai nāvei 1827. gadā, liecina viņa vēstules, kā arī laikabiedru pieraksti.
Jaunais projekts paredz, ka mākslīgais intelekts, vadoties no pieejamajiem materiāliem, pilnībā sakomponēs nepabeigto simfoniju. Tāpat tiks izmantotas ne tikai 10. simfonijas skices, bet arī fragmenti gan no paša Bēthovena darbiem, gan komponistiem, kas viņu ietekmēja.
"Ģēnija kvalitāte, protams, nav pilnībā nokopējama," "Deutshe Welle" sacīja Kristīne Sīgerte, Bethovena arhīva Bonnā vadītāja. "Manuprāt, projekta mērķis ir eksistējošos fragmentus integrēt vienotā muzikālā plūsmā. Tas ir pietiekami sarežģīti, taču, ja šim projektam tas izdosies, tas būs neticams sasniegums."
Projekta idejas autors ir "Deutsche Telekom", bet tā vadītājs – Zalcburgas Karajana institūta direktors Matiass Rēders.
"Līdz šim neviena tehnoloģija to nav spējusi paveikt. Šis ir unikāli," avīzei "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" sacīja Rēders.
Tiesa, darbs neiztiks bez dzīva cilvēka radošā pieskāriena – būs vajadzīgs tehnoloģiju pabeigto simfoniju instrumentēt orķestrim.
Rezultāts tiks atskaņos bijušajā Rietumvācijas galvaspilsētā Bonnā, kur 1770. gadā Bēthovens nāca pasaulē. Lai gan 21 gada vecumā viņš devās uz Austriju un Bonnā nekad neatgriezās, viņš tiek uzskatīts par "slavenāko no pilsētas dēliem". Tāpēc 2020. gadā Bonnā plānota vērienīga pasākumu programma par godu komponista 250. jubilejai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
