Ludviga van Bēthovena daiļradē klaviersonātes žanrs bija līdzvērtīgs radošai laboratorijai, kurā novatoriski meklējumi un atklājumi savijās ar ļoti personisku izteiksmi. Kopumā 32 šī žanra paraugi caurvij visu Bēthovena daiļradi: meistara pirmās klaviersonātes tapušas vēl 18. gadsimta izskaņā, savukārt pēdējās – neilgi pirms viņa nāves, spilgti atsedzot komponista stila metamorfozes un laikmeta zīmes.
Koncerta soliste, patlaban Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne, ir sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un daudzu speciālbalvu ieguvēja. "Aicinu jūs piedzīvot Ludviga van Bēthovena klaviersonātes, tieši piedzīvot, nevis klausīties," saka Arnicāne, "jo manā interpretācijā piedālās arī klausītāji ar savu enerģiju, domām un pārdzīvojumiem, kopīgi radot kaut ko īpašu. Programmas centrā būs trīs desmitā opusa klaviersonātes, kas man vienmēr ir bijušas īpaši tuvas. Piektā sonāte Do minorā ir ārkārtīgi dramatiska, Sestā Fa mažora sonāte man ir īpaši mīļa, humora un nebēdnīgu joku pilna un Septītā Re mažora sonāte ir gandrīz kā izvērsta balāde, kā vēstījums par dziļām emocijām. Koncerta sākumā izskanēs Ludviga van Bēthovena Mazā Sol mažora sonāte, kas pazīstama kā "Dzeguzes sonāte", savukārt koncertu noslēgs "Atvadu sonāte".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
