“Raugoties no šī brīža skatu punkta, droši varam runāt par dziļu un bagātu latviešu pianisma vēsturi, ilggadīgajām tradīcijām un nozīmību. Klavierspēles noslēpumi tikuši rūpīgi pārmantoti no paaudzes paaudzē, kas šodien mums ļauj baudīt lieliskus klaviermūzikas koncertus, dziļas šim instrumentam rakstītu opusu interpretācijas un izcilu meistarību. Spilgta parādība mūsdienu mūzikas pasaulē ir vesela Latvijas pianistu dzimta – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas profesors Sergejs Osokins nodevis savu Meistara pieredzi dēliem - Andrejam un Georgijam. Apzinoties šo nacionālo kultūrvērtību, šogad mūsu koncertzālē skanēs vairāk klaviermūzikas, un vienu no Osokinu dzimtas pārstāvjiem, spilgtu un aizraujošu mūsdienu pianistu Andreju Osokinu esam aicinājuši kļūt par rezidējošo mākslinieku. Gada garumā Cēsīs izskanēs trīs dažādas Andreja koncertprogrammas,” rezidences ideju atklāj Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.
14. marta koncerta pirmajā daļā Andreja Osokina interpretācijā skanēs Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena majestātiskais un vienlaikus liriski daiļais Piektais (“Imperatora”) klavierkoncerts, ko komponists radījis savos radošā brieduma gados, tā dēvētajā Heroisma periodā. Tas ir veltīts komponista patronam un audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam. Klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē. “Imperatora” nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.
Savukārt koncerta otro daļā Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā dzirdēsim Nikolaja Rimska-Korsakova krāšņo un ilustratīvo simfonisko svītu “Šeherezade”, kas klausītājiem atklās Austrumzemju brīnumus, kurai iedvesmu komponists smēlies no arābu teiksmu cikla “1001 nakts pasakas”. Zināms, ka šim simfoniskajam darbam Rimskis-Korsakovs virknējis nevis veselas pasakas, bet savstarpēji nesaistītas epizodes, un pieņemts uzskatīt, ka sākuma tēma zīmē sultānu, savukārt populārais vijoles solo ir Šeherezades portrets. Otrā daļa piedāvā austrumu brīnumu tēlojumu un kaujas skatu. Trešajā daļā iztēlojamies mīlas ainas, savukārt ceturtajā daļā visai mežonīgu svētku svinēšanu pārtrauc vētra, kuras kulminācijā kuģis sašķīst pret klinti. Viļņi norimst, Šeherezades balss izdziest, sultāns iemieg.
Šis būs Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra – viena no senākajiem un prestižākajiem kaimiņvalsts orķestriem - pirmā viesošanās Koncertzālē “Cēsis”, un koncerts būs lielisks piemērs Baltijas valstu mūziķu radošajai kopsadarbībai.
Pirms 14. marta koncerta Andrejs Osokins tiksies klātienē ar klausītājiem uz sarunu, savukārt pāris dienas vēlāk sniegs meistarklases jaunajiem pianistiem.
2020. gadā Koncertzālē "Cēsis" gaidāmas vēl divas Andreja Osokina koncertprogrammas – 30. maijā kopā ar operas dīvu Marinu Rebeku viņš atskaņos skaistākos itāļu un krievu kamermūzikas šedevrus, bet novembrī gaidāms Trīs Osokinu - Latvijas pianisma mākslas zīmola, koncerts, kas būs veltīts diviem šī gada gaviļniekiem – Pēterim Čaikovskim viņa 170. jubilejā un Ludvigam van Bēthovenam 250. jubilejā. Programma akcentēs abu mūzikas ģēniju daiļradi gan solo atskaņojumos, gan speciāli šim koncertam veidotās aranžijas divām un trim klavierēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
