“Raugoties no šī brīža skatu punkta, droši varam runāt par dziļu un bagātu latviešu pianisma vēsturi, ilggadīgajām tradīcijām un nozīmību. Klavierspēles noslēpumi tikuši rūpīgi pārmantoti no paaudzes paaudzē, kas šodien mums ļauj baudīt lieliskus klaviermūzikas koncertus, dziļas šim instrumentam rakstītu opusu interpretācijas un izcilu meistarību. Spilgta parādība mūsdienu mūzikas pasaulē ir vesela Latvijas pianistu dzimta – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas profesors Sergejs Osokins nodevis savu Meistara pieredzi dēliem - Andrejam un Georgijam. Apzinoties šo nacionālo kultūrvērtību, šogad mūsu koncertzālē skanēs vairāk klaviermūzikas, un vienu no Osokinu dzimtas pārstāvjiem, spilgtu un aizraujošu mūsdienu pianistu Andreju Osokinu esam aicinājuši kļūt par rezidējošo mākslinieku. Gada garumā Cēsīs izskanēs trīs dažādas Andreja koncertprogrammas,” rezidences ideju atklāj Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.
14. marta koncerta pirmajā daļā Andreja Osokina interpretācijā skanēs Vīnes dižgara Ludviga van Bēthovena majestātiskais un vienlaikus liriski daiļais Piektais (“Imperatora”) klavierkoncerts, ko komponists radījis savos radošā brieduma gados, tā dēvētajā Heroisma periodā. Tas ir veltīts komponista patronam un audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam. Klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē. “Imperatora” nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
