Arturs Skutelis: 'Joprojām neesmu mierā ar sevi'

Šo desmit gadu laikā mūziķis izdevis astoņus albumus, dažus no tiem kopā ar grupu "Tvērumi", tāpat kopā ar domubiedriem ansi, Edavārdiem, Eliotu un citiem dibinājis studiju un radošo apvienību "Pagrīdes karaļvalsts ieraksti" (PKI) un rīkojis dažādus hiphopa kultūras pasākumus.

Pašmāju mūzikas ierakstu vidū Skuteļa albumi izceļas ar savu izteikti konceptuālo piegājienu – tie nav vienkārši radiohitu apkopojumi, bet ar kultūratsaucēm un metaforām blīvi piepildīti stāsti, kuru atkodēšana pat sagādā zināmu paguruma sajūtu. Viņš nav mūziķis izklaidētājs, tāpēc mūsu sarunā arī gluži dabiskā veidā izpaliek tēmas par izpārdotām arēnām, stadioniem, ambīcijām un modi, bet vārdu salikumi "mūzikas bizness" un "tirgus iekarošana" neizskan vispār.

10 gadi hiphopā ir liels laika nogrieznis vai tomēr ne? Vai tas ir pietiekams posms, uz ko atskatīties?

Manā gadījumā tas ir liels laika posms. Kad strādāju studijā, es sevi mudinu nekad neatkārtot iepriekšējo albumu. Katru nākamo taisīt atšķirīgu no tā, kas jau ir bijis. Mana diskogrāfija tiešām ir ļoti dažāda – žanriski skatoties, no tāda "hardcore" hiphopa līdz džezam un fankam kopā ar grupu "Tvērumi". Attiecīgi 10 gadi ir ļoti neviendabīgs nogrieznis manā mūzikā, bet gribas atskatīties uz šo periodu vienotā veselumā.

Jaunākais albums "Lavīna" tomēr met tiltu uz 2009. gada ierakstu "Manī mīt".

Jā, tā ir.

2009. gads, kad iznāca albums "Manī mīt", bija smags un interesants laiks Latvijas vēsturē – bija finanšu krīze. Vari atsaukt atmiņā, kādi bija albuma tapšanas apstākļi un kāds biji tu pats pirms 10 gadiem?

Tie bija PKI ziedu laiki. Nesen tieši par to domāju, cik dīvaini – valstī tiešām notika daudz dažādu lietu, bet mēs bijām patvērušies studijā. .