To, ka ar mūsdienu tehnoloģijām iespējams ne tikai kopīgi muzicēt, bet arī sasniegt savu klausītāju, pierāda virkne pasaulē slavenu orķestru. Piedāvājam izlasi ar spilgtiem priekšnesumiem, ko šajā pašizolācijas laikā izveidojuši dažādi pasaulē slaveni mūziķu kolektīvi.
Francijas Nacionālais orķestris (Orchestre National de France), kas pastāv kopš 1934. gada, attālinātai atskaņošanai izvēlējies Franču komponista Morisa Ravēla visslavenāko skaņdarbu "Bolero". Video sākumā orķestra mūziķi arī ar sevi iepazīstina un pasāsta kādu instrumentu spēlē, kas ir jauka atšķirība no tradicionāliem klātienes koncertiem, kuros parasti visa uzmanība tiek diriģentam un solistiem.
Ravēla "Bolero" atskaņot izvēlējušies arī Ņujorkas Filharmonijas orķestra (New York Philharmonic) mūziķi. Viņi skaņdarbu velta visiem medicīnas darbiniekiem, kuri ir pirmajas kaujas rindās, lai cīnītos ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību.
Atgādinām, ka Ņujorkas Filharmonijas orķestris ir viens no pieciem izcilākajiem orķestriem ASV ("Big Five"), kā arī viens no vecākajiem orķestriem pasaulē – dibināts 1842. gadā.
Roterdamas filharmonijas orķestris (Rotterdam Philharmonic Orchestra) savam attālinātajam kopdarbam izvēlējies šā gada jubilāra Ludviga van Bēthovena "An die Freude" – "Odu priekam".
"Mēs pielāgojamies jaunajai realitātei un mums ir jāatrod risinājumi, kā vienam otru atbalstīt. Radošie spēki mums palīdz, domāsim ārpus kastes un izmantosim inovācijas, lai nepazaudētu sakarus. Ja mēs darīsim to kopā, mums izdosies," raksta orķestra mūziķi.
Milānas "La Scala" operas orķestra (Filarmonica della Scala) 64 mūziķi attālināti ieskaņojuši vācu baroka laika komponista Johana Pahelbela slaveno Kanonu un Žīgu trim vijolēm un basam (basso continuo) Re mažorā jeb vienkārši Pahelbela kanonu. Orķestra ieskaņotais skaņdarbs tika publicēts 11. aprīlī ar aicinājumu Lieldienu svētdienā, 12. aprīlī, to atskaņot pēc iespējas skaļāk un publiskāk – no palodzēm un balkoniem, lai solidarizētos ar medicīnas personālu gan Itālijā, gan visā pasaulē.
Londonas Karaliskās operas orķestris un koris izvēlējies Georga Frīdriha Hendeļa slavinošās un grandiozās oratorijas "Mesija" virsotni – kori "Aleluja".Skaņdarba izvēle šim kolektīvam ir īpaša, jo tieši Londonas Karaliskajā operā 1743, gadā notika viens no pirmajiem šī skaņdarba atskaņojumiem.
Īpašu attālināto ierakstu veicis arī Izraēlas filharmoniskais orķestris (Israel Philharmonic Orchestra) ar diriģentu Lahavu Šāni priekšgalā. Atgādinām, ka 2019. gadā šis orķestris uzstājās Latvijā un bija viens no festivāla "Rīga Jūrmala" viesiem.
Īpaši ambiciozu ierakstu veicis Grankanārijas filharmonijas orķestris (Gran Canaria Philharmonic), kura vadītājs ir Latvijā labi zināmais diriģents un bijušais LNSO vadītājs Karels Marks Šišons. Orķestra 79 mūziķi un Šišons kā īpašu Lieldienu sveicienu ierakstīja fragmentu no Gustava Mālera Otrās simfonijas. Ierakstā piedalījās arī ērģelnieks Andžels Hortass (Angel Hortas), kurš ierakstam pieslēdzās no Jerez de la Frontera katedrāles Spānijā. Tāpat ierakstā redzama pasaulslavenā latviešu dziedātāja - mecosoprāns Elīna Garanča.
Visbeidzot – saldajā ēdienā – divi attālināti muzikāli sveicieni no Latvijas orķestriem. LNSO diriģenta Andra Pogas vadībā attālināti ieskaņojis fragmentu no Sergeja Prokofjeva baleta "Romeo un Džuljeta". Savukārt orķestra "Rīga" sitamistrumentālisti piedāvā jestru un lustīgu versiju par Grigora Dinicu skaņdarbu "Hora Staccato".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
