Sveicot klausītājus Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, Andrejs Osokins un Katrīna Gupalo četrrocīgi ieskaņojuši Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi". Abi, būdami Emīla Dārziņa Mūzikas skolas absolventi, īpaši iemīļojuši komponista romantisko, gaišo, bet reizē arī ilgpilno un brīžiem traģisko mūziku.
Arī Emīlam Dārziņam esot paticis spēlēt četrrocīgi – kopā ar savu sievu Mariju viņi spēlējuši Čaikovska "Romeo un Džuljetu". "Marijas zīžainie, gaišie mati, glītais augums un mūzikas skaistums ņēma Emīlu savā varā," raksta Inga Žolude savā stāstā "1904. Melanholiskais valsis".
Par skaņdarba tapšanu saglabājušās komponista mātes atmiņas par Emīla Dārziņa viesošanos pie Jāņa Poruka ģimenes "Lāču" mājās pie Cēsīm: "Toreiz Dārziņš ar Poruku nosēdējuši lapenē gandrīz visu nakti. Runājuši ļoti maz, it kā saprazdami bez vārdiem ko katrs domā un jūt. Kad Emīls palicis viens pats, viņš esot redzējis kādu parādību - tam lapenes stūrī parādījusies Dievmāte un gaisā bijušas dzirdamas skaņas. Rītā viņš to Porukam esot izstāstījis, piesēdies pie klavierēm un mēģinājis naktī dzirdēto spēlēt. Tas esot bijis "Melanholiskā valša" sākums."