Pēdējo nedēļu Briseles pavasarīgais gaiss, spožā saule, krāsainās un tukšās pilsētas ielas ar sakurām un ceriņiem vilina mani doties garākās pastaigās. Izolācijā pavadītais laiks ir pietiekami liels pārbaudījums gan intravertiem, gan ekstravertiem. Es piederu pie otrajiem – komunicēšana un domu apmaiņa ir mans enerģijas avots.
Ja Japānā sazvanīšanās ar draugiem un paziņām, izmantojot visas iespējamās videoprogrammas internetā, bija ikdiena arī pirms pandēmijas, tad eiropiešu kultūrā fiziska satikšanās, atpūšanās draugu lokā un socializēšanās vienmēr bijusi ļoti nozīmīga, tostarp garīgās veselības uzturēšanai. Cik nu daudz vairs sarakstīsies un videozvanus veiksi, bet pastaigai vajag sarunu biedru, vēlams, latvieti, jo pat tad, ja arī nesūdzos par savām svešvalodu zināšanām, šajā laikā negribas daudz domāt, bet ļauties valodas plūdumam dzimtajā mēlē un nebaidīties par to, ka vari tulkojumā tikt pārprasts vai nesaprasts vispār.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
