"Pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi ir paralizējuši mūziķu darbu. Neiedziļinoties nozares saimnieciskās darbības specifikā, ir nospiesta "Stop" poga tagadnes un nākotnes Latvijas kultūras mantojuma veidošanai. Šobrīd bez finansiālā valsts atbalsta tiek radīta plaisa starp līdzšinējo, veiksmīgo mūzikas nozares attīstību un nākotnes perspektīvām," teiks mūziķu paziņojumā, kas izplatīts līdz ar skaņdarbu "Klusums".
Divu minūšu garo klusumu, jo tieši tā skan jaunais veikums, pavada video, kurā redzami Latvijas mūziķi klusējot. Aiz katra no viņiem paliek neredzamā industrijas daļa, kas veido mūzikas nozares ekosistēmu un nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu – koncertvietas, tehniskā nodrošinājuma kompānijas, gaismotāji, skaņotāji, pasākumu producenti un vēl daudzi citi, kuru darbs šobrīd ir apstājies. Daudzi, kuru izdzīvošana un tālākā eksistēšana ir uz riska sliekšņa.
Video attēlā var izlasīt mūziķu manifestu:
" uz mūsu fona runas saka politiķi
bet viņu darbi šobrīd klusē
nav klusums radio un TV
nav klusums lielveikalos
bet neskan atbilde
kā turpināties mūzikai
jo stīgas maksā naudu
bet nopelnīt mums neļauj
ar atrunām un druskām ir par maz
mēs nepārtiksim viens no otra
bet pieprasīsim īstu atbalstu."
Iniciatīvas virzītājs ir biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports", kas apvieno Latvijas mūziķus un veic darbības Latvijas mūzikas industrijas attīstībai jau astoņu gadu garumā. Biedrība aprīļa beigās nosūtīja vēstuli valdībai, kurā tika izklāstīta situācijas nopietnība un sniegti konkrēti priekšlikumi, kas palīdzētu neakadēmiskās mūzikas nozarei pārvarēt Covid 19 izraisīto krīzi, taču līdz šim brīdim no valdības puses nav sekojusi nekāda atbildes reakcija.
Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke pauž bažas: "Bez tūlītējas rīcības, iespējams, mēs nespēsim atgūties vēl daudzus gadus. Latvija zaudēs daudz izcilu mūziķu, nebūs daudzveidības pārstāvētajos muzikālajos žanros un sniegumos. Jaunuzceltās koncertzāles stāvēs tukšas un darbu zaudēs liels skaits kultūras un izklaides industrijas darbinieku. Mūzikas nozares pārstāvji nav kāda mītiska parādība, tā ir tautsaimniecības nozare, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus, dod pienesumu valsts ekonomikai, veido mūsu nacionālo identitāti un nes Latvijas vārdu pasaulē."
"Pulcēšanās ierobežojumi un publisko pasākumu aizliegumi, kas ļauj ierobežot pandēmijas izplatīšanos, ir apturējuši arī neakadēmiskās mūzikas nozares asinsriti. Bez tūlītējas rīcības šīs krīzes negatīvās sekas skars daudz vairāk nekā mūsu valsts ekonomiku. Mēs, iespējams, nespēsim atgūties no šī "kultūras šoka" vēl daudzus gadus, zaudējot Latvijas un Eiropas kultūras izjūtas bagātību un daudzveidību," ir daļa no vēstules, ko parakstījuši 397 Latvijas mūziķi un tā adresēta Latvijas Republikas valdībai, lūdzot rast finansējumu un atbalsta instrumentus, lai novērstu mūzikas nozares sabrukumu.
Biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības / Latvijas Mūzikas eksports" veiktā aptauja ļauj secināt, ka kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Latvijā 85,6% nozares pārstāvju darbība ir apstājusies pilnībā, bet vairāk nekā 50% ir palikuši bez ienākumiem. Tāpat publisku pasākumu ierobežojumu un publisku vietu dīkstāves dēļ, būtiski ir ietekmēti autoratlīdzību ieņēmumi, kas ārkārtējās situācijas ietvaros ir mērāmi teju pusmiljona eiro apmērā. Ņemot vērā, ka pulcēšanās ierobežojumi un publisku pasākumu norises aizliegumi tiks atcelti kā vieni no pēdējiem, mūziķi vēršas pie sabiedrības un valdības, aicinot sniegt atbalstu nozarei, kas palīdzēs šo krīzi pārvarēt.
Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļa, un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī. Mūziķi aicina valdību atvērt savas sirdis un durvis sarunām un kopīgi meklēt risinājumu, lai arī turpmāk ir iespēja radīt jaunu saturu un ierakstīt 21. gadsimta balsi Latvijas kultūras mantojumā. #atbalstumuzikai
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
