Šajā jaunajā interpretācijā dzirdams Latvijas Radio koris ar diriģentu un māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu pie diriģenta pults, un solistiem – basu Hovhannesu Nersesjanu (Hovhannes Nersesyan) un tenoru Armenu Badaljanu (Armen Badalyan).
Ieraksts veikts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 2019. gada 20.-23. septembrī.
Kā raksta kora pārstāvji, Komitasa Vardapeta mūzikas nozīmi armēņu identitātes kontekstā nav iespējams pārspīlēt. "Armēņiem mūzika ir atmiņa," raksta Maikls Čērčs (Michael Church) laikrakstam "The Guardian". "Un katru reizi, kad viņi vienojas savu mirušo piemiņā – 24. aprīlī visas pasaules armēņi piemin 1915. gada genocīda piemiņas dienu, atminoties 1,5 miljonus armēņu, kas Turcijā tika noslaktēti vai nomira piespiedu trimdas gājienos. Dziesmas, kuras viņi dzied, ir rakstījis Komitass Vardapets, komponists, kurš iemieso nācijas dvēseli."
Komitass, būdams mācītājs un pazīstams etnomuzikologs, pats kļuva par 1915. gada Mets Yeghern (Lielā posta) upuri. Lai gan viņš izdzīvoja, viņa psihe tika sadragāta, un viņš pēdējās divas savas dzīves desmitgades pavadīja trimdā psihiatriskajā slimnīcā Parīzē.
Komitass sāka darbu pie Liturģijas 1892. gadā, un tai ir vismaz desmit versiju. Pēdējā – šajā ierakstā piedāvātā – rakstīta 1914-1915. gadā un tika pabeigta tieši pirms viņa deportācijas no Konstantinopoles, kur viņš dzīvoja kopš 1910. gada, uz soda nometni Kankiri. Liturģija ir viens no viņa pēdējiem darbiem. Komitasa veikums bija pieticīgs: 80 kora dziesmu, armēņu mises aranžējumi, un dažas dejas klavierēm. Tomēr viņš vienpersoniski ielicis pamatus Armēnijas klasiskajai tradīcijai, kā atzinis viņa pazīstamākais tautietis Arams Hačaturjans.
Kā norāda Latvijas Radio kora pārstāvji, vācot un aranžējot autentiskas zemnieku tautasdziesmas, Komitass Armēnijai sniedza to pašu, ko Bartoks Ungārijai, pārvēršot vienkāršu sākuma materiālu apburoši izsmalcinātā polifonijā.
Komitass ievāca, pierakstīja, izpētīja un salīdzināja vairāk nekā 3000 armēņu tautas mūzikas darbu, no kuriem vairāk nekā puse vēlāk tika zaudēti, un līdz mūsdienām saglabājušies vien 1200. Viņam bija neremdināma apetīte uz dziesmām, un viņa dziesmu pieraksti atklāj neparasti jūtīgu ausi, kas plūstoši savij mūziku, kustību un sarežģītas sociālās attiecības.
Liturģija sākotnēji tikusi rakstīta vīru korim, un iepriekšējie centieni to pārlikt jauktā kora izpildījumam nav tikuši uzņemti sevišķi silti. Bet Tigrans Mkrtčjans, Armēnijas vēstnieks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas republikās ticēja, ka jauna koncertversija piesaistītu lielāku klausītāju loku šim meistardarbam, palīdzot koncentrēties vairāk uz tā muzikālo aspektu un dramatisko uzbūvi, nekā tā rituālo lomu. Vačes Šarafjana aranžējums seko oriģinālajai vīru kora versijai cik tuvu vien iespējams, arī sieviešu balsīm piešķirot papildu krāsas un spilgtumu.
Projekts prasīja trīs sagatavošanās gadus, un visbeidzot 2019. gada 20. septembrī, atzīmējot Komitasa 150. dzimšanas dienu, Latvijas Radio koris mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas vadībā vēsturiskā atskaņojumā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā kļuva par pirmo ne-armēņu jaukto kori, kas atskaņojis Komitasa Liturģiju. Šis ieraksts tapa trīs dienu laikā pēc vēsturiskā atskaņojuma.