Vācu klarnetists un komponists Jērgs Vidmanis muzicēs kopā ar 'Sinfonietta Rīga'

Kā raksta Rudens kamermūzikas festivāla organizatori no VSIA "Latvijas Koncerti", katra Jerga Vidmaņa viesošanās reize Rīgā ir priecīgs notikums gan visplašākajai publikai, gan akadēmiskās mūzikas saimei. "Viņš ir viens no mūsdienu vācu kultūrtelpas redzamākajiem vēstnešiem pasaulē. Vidmanis, kuru avīžu apskatos un recenzijās, koncertzāļu foajē un festivālu pieņemšanās jūsmīgi sauc par "21. gadsimta Mocartu", ir spējis līdzvērtīgi augstā sniegumā apvienot trīs muzikālās lomas, ar savu aizrautīgo darbību klausītājiem atmiņā atsaucot koncertējošo ģēniju tēlus no aizgājušajiem laikiem," raksta koncerta organizatori,

Britu medijs "The Guardian" par mūziķi raksta: "Vidmana kā komponista un koncertējoša mākslinieka suģestējošā pievilcība sakņojas milzīgajā prieka devā, ko viņš pats iegulda savā darbā: aizrautīgas, dziļas muzikalitātes sniegtā bauda, kas savij pagātnes artefaktus ar mūsdienu klasisko mūziku un iezīmē skaņu valodai nākotnes perspektīvu."

9. oktobrī ar "Sinfonieta Rīga" kolektīvu Vidmanis uz Lielās ģildes skatuves kāps jau trešo reizi. Koncertprogrammā iekļauts Karļa Marijas fon Vēbera 1811. gadā tapušo 1. klarnetes koncerts, kas sevī iemieso izcilākās romantisma laikmeta orķestrālo tradīciju iezīmes. Opuss veltīts Heinriham Bērmanam, vienam no sava laika izcilākajiem klarnetistiem. Savukārt koncertā Lielajā ģildē klarnetes solo izpildīs Jergs Vidmans.

"Ludvigam van Bēthovenam 1812. gads bija visnotaļ ražīgs – sacerēta 10. sonāte vijolei un klavierēm, pabeigta 7. un 8. simfonija. "Dejas apoteoze!" – tā 7. simfoniju savulaik raksturojis vācu operas reformators Rihards Vāgners, tomēr plašākai publikai šis Bēthovena lieldarbs saistās ar tās lēno "Allegretto" daļu. To autors veidojis pēc savas Heroiskās simfonijas bēru marša parauga, tomēr daļas izteiksmē nav tiecies pēc pārlieku dziļa elēģisma. Abas Bēthovena simfonijas 2008. gadā Bavārijas Radio simfoniskā koncerta programmā iekļāva maestro Mariss Jansons, bet šīs programmas uvertīru aicināja sacerēt Jergam Vidmanam. Tāpēc ir gluži likumsakarīgi, ka 7. simfoniju arī Rīgā klausīsimies salikumā ar Vidmana "Con Brio". Jāatzīmē šī opusa fenomenālos panākumus – līdz šim dažādu orķestru un diriģentu sniegumā tas ir atskaņots jau vairāk nekā 200 reizes," raksta organizatori.

Jērgs Vidmanis (1973) pieskaitāms pie savas paaudzes daudzpusīgākajiem un intriģējošākajiem māksliniekiem. Dzimis Minhenē, kur arī aizsākušās viņa muzikālās gaitas. 1984. gadā Vidmanis uzsācis klarnetes spēles studijas Minhenes Mūzikas augstskolā. Viņa klarnetes spēles skolotāji ir Gerds Starke Minhenē un Čārlzs Neidičs Džuljarda skolā Ņujorkā.

Vidmanis regulāri uzstājas ar pasaulslaveniem orķestriem - Leipcigas "Gewandhausorchester", Francijas Nacionālais orķestris, Cīrihes Tonhalles orķestris, Vašingtonas Nacionālais simfoniskais orķestris, Monreālas simfoniskais orķestris, Vīnes Filharmonijas orķestris, Nīderlandes Filharmonijas orķestris un Toronto simfoniskais orķestris. Pie Vidmaņa partitūru iestudēšanas ķērušies izcilie diriģenti Daniels Barenboims, Daniels Hardings, Valērijs Gergijevs, Kents Nagano, Kristians Tīlemans, Mariss Jansons, Andris Nelsons un Saimons Ratls.

Jērgs Vidmanis ir Berlīnes zinātņu kolēģijas biedrs un Bavārijas daiļo mākslu akadēmijas īstenais loceklis. Kopš 2007. gada viņš ievēlēts arī par Hamburgas Brīvās mākslas akadēmijas, Vācu skatuves mākslas akadēmijas un Maincas Literatūras akadēmijas pilntiesīgo locekli. Vidmanis ir Berlīnes Barenboima-Saida akadēmijas kompozīcijas profesors.

2018. gadā Jergs Vidmanis apbalvots ar Bavārijas Maksimiliāna ordeni.

Jau ziņots, ka Rudens kamermūzikas festivāla koncerti notiek no 2. līdz 17. oktobrim. Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā.