2000. gada oktobrī pie klausītājiem ceļu uzsāka britu rokgrupas “Radiohead” ceturtais studijas albums “Kid A”. Tobrīd neviens nespēja iedomāties, ka tieši “Kid A”, kas savā laikā izpelnījās visai neviennozīmīgu reakciju, kļūs par pagrieziena punktu jaunāko laiku mūzikas vēsturē un 21. gadsimta pašā sākumā pārliecinoši iezīmēs to, kāda būs mūsu tuvākā nākotne. Kā norāda mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere: “Šodien mēs dzīvojam šī albuma veidotā pasaulē, kuru uzlūkojam ar “Kid A” ietekmētu uztveri, tādēļ vairs nebūt nav pašsaprotami atcerēties, cik neparasts tas likās toreiz, cik būtiski tas ietekmēja meinstrīma mūzikas vidi, ļaujot tai kļūt drosmīgākai un eksperimentālākai. Tas bija drosmīgs solis, kas attaisnojās simtprocentīgi un rezultējās skaistā un joprojām intriģējošā, savu laiku precīzi izsakošā mūzikā.”
Jaunā gadsimta sākumā "Radiohead" neapšaubāmi bija kļuvusi par vienu no planētas nozīmīgākajām grupām, kuras radīto mūziku kritiķi slavēja kā roka nākotni, neparastie dziesmu videoklipi nepārtraukti cirkulēja "MTV" kanālā un koncertus apmeklēja dažāda kalibra slavenības. Albuma "OK Computer" (1997) panākumu negaidītā lavīna un ilgā koncertturneja bija aprijusi grupas dalībnieku, it īpaši solista un līdera Toma Jorka radošo enerģiju un iedzinusi izmisumā. Grupas dalībnieku savstarpējās attiecības bija saspīlētas, un nebija pārliecības, vai grupa vispār turpinās pastāvēt. Intervijā žurnālam "Mojo" grupas ģitārists Eds Obraiens par šo laiku reflektē: "Lai tiktu uz lielās skatuves, tev ir jāizbrien cauri veselam sūdu kalnam. Un šajā procesā tu kļūsti par sistēmas upuri. Viņi kaut kā pamanās tevi ievilkt iekšā. Mēs bijām tur iekšā ar "OK Computer", un tā visa mums kļuva par daudz. (..) Toms un mēs pārējie vienkārši neuzskatām, ka tas ir tā vērts."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
