Bez Valsts akadēmiskā kora "Latvija" 18. novembra svinības nav iedomājamas. Viens no valsts vadošajiem kolektīviem un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais Latvijas proklamēšanas gadadienā allaž bijuši klāt kādā no svētku pasākumiem. Tomēr šis gads ir ieviesis savas korekcijas, liekot pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas atteikties no plašām svētku svinībām. Kā šo laiku pavada viena no Latvijas koru kultūras nozīmīgākajām personībām diriģents Māris Sirmais, vai vīrusa ierobežojumi patiešām varētu apdraudēt Dziesmu svētku tradīciju un cik suģestējoša vara piemīt mūzikai – turpmākajā sarunā.
Intervija negaidīti iesākas ar sarunu par sportu. Diriģents ir sācis nodarboties ar svarcelšanu. Esot žēl, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ izpaliek treniņi. "Pieminiet manu treneri Jāni Vītolu, viņš būs lepns," smejas Sirmais un uzsver – fiziski darbojoties daudz, īpaši laukos Jūrkalnē. Tur viņš stāda savu parku un cer, ka reiz būs pašam savs traktoriņš, lai vismaz daļu teritorijas varētu vieglāk izpļaut. Vēl diriģents cer, ka savas dzīves laikā piedzīvos nacionālās akustiskās koncertzāles uzbūvēšanu Rīgā – viņaprāt, tai jābūt bezkompromisa izcilībai kā arhitektūras, tā akustikas ziņā.
Vēlējos sākt ar apsveikumu – nupat norisinājās "Lielā Kristapa" ceremonija, kurā Lolita Ritmanis saņēma balvu par filmas "Dvēseļu putenis" mūziku. Sava daļa nopelnu ir arī jums un korim "Latvija".
Es tiešām par to ļoti priecājos. Ar šo filmu manā dzīvē ir ienākuši daudzi brīnišķīgi cilvēki, un tā man ir vislielākā balva. Gan Lolita, kuru iepriekš tuvāk nepazinu, gan Dzintars (režisors Dzintars Dreibergs – red.) un Inga (Inga Praņevska, producente – red.), ar kuriem ir izveidojusies brīnišķīga draudzība.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
