MISC 2.0 - 779
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Kanje Vests nav tikai mūziķis – līdzīgi kā repera savulaik dievinātais popa karalis Maikls Džeksons, arī pats Kanje laika gaitā ir pārvērties par kulta personību, kas radījusi ap sevi veselu kultūrslāni. Te viss savijies juku jukām – mūzika, laikmetīgā māksla, modes dizains, politiskās ambīcijas, privātās dzīves peripetijas, veselības problēmas, skandāli, nauda, slava un, visbeidzot, arī reliģija. Kanje Vests, šķiet, ir katra postmodernisma un popkultūras teorētiķa sapņu izpētes objekts. Tieši pirms 10 gadiem Kanje dāvāja pasaulei savu piekto studijas albumu "My Beautiful Dark Twisted Fantasy", kas padarīja viņu par absolūtu superzvaigzni, izpelnījās vispārēju sajūsmu (daudzi to uzskata par visu laiku labāko hiphopa albumu) un vienlaikus kļuva par Kanjes sarežģītās, pretrunu pilnās personības un dzīvesstila spoguļattēlu. Dzejnieks un hiphopa cienītājs Edvards Kuks norāda, ka "šajā Kanjes albumā sastopas viss, kas iepriekš bija noteicis viņa skanējumu, – soulmūzikas sampli, stīgu aranžijas, balss deformācija līdz nepazīšanai un lielā ego uzvara pār mazo pasauli. Albuma plašo, pat pārmērīgo vērienu var uzskatīt par tā galveno ieceri, un pat šodien tam ir maz līdzinieku."

2010. gadā par hiphopa pasauli man bija vien abstrakta nojausma, ja neskaita epizodes ar Eminema disku drillēšanu burziņos pie pamatskolas draugiem. Kā tipisks "wannabe" hipstermelomāns klausījos raibu mūzikas kokteili no Štokhauzena līdz "Modo" un "Cannibal Corpse", taču apkārt hiphopam metu slaidu loku. Nesapratu, neiedziļinājos, nebija laika. Bet to, ka tāds Kanje Vests eksistē, zināju tikai no bēdīgi slavenās 2009. gada MTV balvu pasniegšanas ceremonijas, kurā minētais pilsonis, viskija spārnots, uzlēca uz skatuves, izrāva no rokām mikrofonu tikko balvu saņēmušajai Teilorei Sviftai un paziņoja visai pasaulei, ka Bejonse tomēr ir labāka. Tad pienāca novembra beigas un mūzikas vietnē "Pitchfork", no kuras tobrīd aktīvi iesūcu informāciju par mūzikas jaunumiem, kā zibens no skaidrām debesīm parādījās recenzija par "My Beautiful Dark Twisted Fantasy" ar satriecošo vērtējumu 10 (kopš Kanjes desmit gadu laikā par jaunu albumu to izdevies saņemt tikai Fionai Eplai). To es nespēju ignorēt, un ar nelielas, bet visiem labi zināmas interneta viltības palīdzību albums jau pēc brīža iegūla mana "iPod" atmiņā. Atceros, ka pirmoreiz to noklausījos autobusā ceļā uz darbu, un tas burtiski uzspridzināja manu prātu, kā arī uz visiem laikiem mainīja priekšstatu par hiphopa mūziku. Domāju, ka togad nebiju tāds vienīgais, kuru Kanjem ar savu "magnum opus" izdevās ievilināt hiphopa mīlētāju pulciņā.

Foto: Publicitātes attēli

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!