Guļamistabas elektronika. MT$ albuma 'Homemade' apskats  (3)

Mazliet gan sevi palabošu jeb precizēšu – pavisam Matīss no ģitāras nav atteicies. Un tieši šis faktors, visticamāk, arī padara "Homemade" par tik baudāmu ierakstu, kāds tas ir. Jau sen ir pagājuši tie laiki, kad elektroniskā mūzika strikti tika atdalīta no rokmūzikas vai tās cienītājiem un arī žanrus varēja noteikt "kā pēc grāmatas". Šeit var atrast ļoti daudz ko – intīmu, vietām pat ambientu elektroniku, atsevišķus ģitāras solo un pat hiphopa vaibstus, par kuriem mazliet vēlāk saistībā ar vienu no smieklīgākajiem, bet, manuprāt, ne pašiem veiksmīgākajiem albuma skaņdarbiem.

Matīss Kļaviņš ir ģimenes cilvēks ar visām no tā izrietošajām sekām. Un ar to es domāju – maz laika atliek mūzikai, kas Latvijas mazajā mūzikas tirgū aptuveni 95 procentiem mākslinieku diemžēl ir vairāk hobijs, nevis naudas pelnīšanas avots. Viesojoties pie manis Radio NABA raidījumā "Mūzikas sirds", Kļaviņš arī neslēpa, ka šis ieraksts pārsvarā tapis brīvos brīžos naktīs, kad citi devušies pie miera. Gan dzīvesvietā Rīgā, gan laukos. Šajā gadījumā tas ir nostrādājis kā papildu pluss, jo šo kluso, intīmo noskaņu "Homemade" nevar nesajust.

Minētajā raidījumā es puspajokam, pusnopietni minēju, ka šis albums izklausās, it kā "Domenique Dumont būtu sadarbojies ar Burial", uz ko, man par lielu pārsteigumu, Matīss teica, ka tie esot starp viņa pēdējo gadu iecienītākajiem autoriem, pat precīzi norādot konkrētus gabalus, kurus, piemēram, iedvesmojis kulta producents, joprojām pusanonīmais britu producents Burial. Te, mazliet paskrienot pāris skaņdarbu uz priekšu, jāmin albuma trešais skaņdarbs "Pasažieris", kur Matīss norādīja pavisam konkrētas Burial ietekmes. Uzreiz jāmin, ka tas nav nedz tik tumšs, nedz arī tik dobjš un ritmiski saraustīts kā teju visa Burial daiļrade. Taču "Pasažieris" ir pirmais no "Homemade" albuma gabaliem, kas burtiski izstaro un apskurbina ar vienotu noskaņu – mazliet klaustrofobisku, bet noteikti sentimentālu un labsirdīgu. Aptuveni dziesmas vidū arī var sajust visas "kopējās bildes" jeb albuma esenci – samtaini dunošos sintezatorus un bungu mašīnas ritmus, kas samiksēti ar liegiem vokāla sempliem un arī ģitāras partijām, kas kalpo par šī darba tādu kā crescendo.

Pirmie "Homemade" hiphopa vaibsti seko teju jau nākamajā sekundē, iesākoties "Viss varēja būt citādi". Atkal jau jācitē minētā intervija, kurā Matīss, runājot konkrēti par hiphopu, kā savu iecienītāko autoru sauca Run The Jewels (ja kāds nav dzirdējis RTJ4 – tas ir viens no 2020. gada izcilākajiem darbiem mūzikā). Es gan iebildīšu, ka "Viss varēja būt citādi" (savā ziņā arī "Venera") ir daudz tuvāks tam, ko pēdējos gados dara vēl viena mūzikas izcilība – Bon Iver. Proti, izmanto hiphopa bītus kā pamatu relaksējošam un daļēji pat hipnotiskam emociju burbulim, daudz vairāk to uzsverot tieši ar sintezatoru efektiem.

Pēc šī skaņdarba seko tā mazliet smieklīgā daļa, kurā piedalījusies arī Matīsa sieva Līva Pētersone-Kļaviņa. Proti, telefonsarunas skits "Īsa pamācība mārketingā", kur Matīss tēlo aizvainotu indie mūziķi, kura produkts tiek noraidīts, savukārt Līva – ļauno ierakstu kompānijas pārstāvi, kura mūziķim "māca dzīvot". Tam ("cilvēkam vajag kaut ko, kur padziedāt līdzi, pakustēties") seko arī vienīgais vokālais albuma darbs "1993", kurā Matīss gan ne tik daudz dzied, cik mēģina repot. Ar uzsvaru uz "mēģina". Šī pavisam noteikti ir neveiklākā vieta 33 minūtes garajā albumā. Es pat ļoti labi saprotu šo ideju un ironiju, taču nelaime tā, ka tas mazliet izsit no līdzsvara, baudot visādi citādi "chill-wave" žanrā iederīgo ierakstu.

Taču viss atgriežas pat vēl patīkamākās sliedēs ar skaņdarbu "Pirms 10 gadiem", kas tembrāli izklausās, it kā būtu izņemts no franču dueta "Air" skaņu celiņa filmai "The Virgin Suicides". Pirms albuma izdotais singls "Marss" ir viens no ieraksta sintētiskākajiem gabaliem, atkal sasaucoties ar jaunās paaudzes britu producentu darbiem, tiesa, šoreiz Burial vietā man daudz spēcīgākas asociācijas raisās ar "Four Tet". Savukārt pēc "bon-ivērīgā" "Venera", par kuru jau minēju, albumu noslēdz "Francijā", kas ir vai nu sakritība, vai tiešām atsauce uz pašmāju mūziķi Artūru Liepiņu jeb Domenique Dumont, jo rada tieši tādas pašas – laiskas, vasaras piejūras saulrieta – sajūtas.

Grūti teikt, vai šī ir Matīsa Kļaviņa jeb MT$ atkāpe no ierastā darba mūzikas lauciņā, mazliet paeksperimentējot ar citiem žanriem, bet fakts ir tāds, ka viņš šeit izklausās dabiskāks, jutekliskāks un iedvesmotāks nekā jebkurā citā projektā, kurā esmu viņu dzirdējis. Atliek novēlēt viņam, sev un citiem klausītājiem, lai tam sekotu arī turpinājums.

P.S. Iegādājoties albumu "Homemade" MT$ "bandcamp" vietnē, ir iespēja tikt ne tikai pie ieraksta, bet arī kādas paša Matīsa īpaši gatavotas mērces trīs dažādu stiprumu (asumu) līmeņos. Pārjautāju, saņēmu atbildi – tik tiešām Matīss ne tikai pats gatavojis šīs mērcītes, bet pat rūpīgi izmeklējis produktus un receptes. Ja vēl nav izpārdots, iesaku!