Nastavševs Maskavas Lielajā teātrī iestudējis operu 'Pērļu zvejnieki'

Latvijas režisors iepriekš Krievijā iestudējis darbus Kirila Serebreņņikova vadītajā "Gogoļa centrā", kā arī Nāciju teātrī. "Pērļu zvejnieki" ir ne tikai viņa debija Maskavas Lielajā teātrī, bet operas žanrā vispār. Nastavševs veidojis arī iestudējuma scenogrāfiju.

Pēc operas libreta, notikumi risinās eksotiskajā Ceilonas salā, kur par daiļās priesterienes Leilas sirdi cīnās divi draugi, pērļu zvejnieki – Nadīrs un Zurga.

"Man šķita, ka pār malām plūstošais romantiskums un zināmā mērā saldums, kas ir klātesošs mūzikā, vislabāk skanēs pieticīgā noformējumā. Tāpēc atteicāmies no orientāliem motīviem un vispār no jebkādām vizuālām alūzijām. Centāmies radīt pārlaicīgu dimensiju, maksimāli atsvešinātu no konkrēta laika un darbības vietas," režisoru citē "Ria Novsti".

Pēc Nastavševa teiktā, iestudējuma mērķis ir, nevis ilustrēt notikumu, bet dod iespēju skatītājam pašam iztēloties šo stāstu, iedziļinoties pašiem sevī.

Atbilstoši pandēmijas ierobežojumiem Krievijā, operas iestudējumā piedalās samazināts kora un orķestra sastāvs, bet izrādi var noskatīties ceturtā daļa no zālē ierastā skatītāju skaita.

Opera "Pērļu zvejnieki" pirmo reizi tika iestudēta 1863. gadā Parīzē, bet pats komponists tajā bija vīlies. Šis iestudējums tika parādīts vien 18 reizes. Nākamais iestudējums bija jau pēc Bizē nāves – 1886. gadā tas tika uzvests Milānas La Scala, vēlāk Londonas "Covent Garden", bet pēc tam arī Francijā, piedzīvojis dažādas izmaiņas. Tikai 90 gados Francijas Nacionālajā bibliotēkā tika atrasti operas autora rakstītā diriģenta partitūra, kā arī vairāki rokraksti. Balstoties šajos atradumos, diriģents Breds Koens izveidoja jaunu operas redakciju, kas būtu maksimāli pietuvināta oriģinālam. Uz Maskavas Lielā teātra Kamerskatuves skan šī atjaunotā operas versija.