Rakverē, Igaunijā 2008. gadā notika panku dziesmu svētki. Toreiz tā laika prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzrunā teica, ka pankrokam Igaunijas neatkarības atgūšanā ir bijusi tikpat liela nozīme kā Dziesmusvētku kustībai. Protams, varam diskutēt, cik lielā mērā tie ir bijuši skaisti vārdi iedvesmojošai runai, tāpat varam prātot, vai to pašu drīkst attiecināt arī uz Latviju, tomēr būs grūti apšaubīt, ka savu daļu pašpārliecinātības, brīvdomīgas bravūras, drosmes un brīvības apziņas Atmodas laika un pirmo atgūtās neatkarības gadu jauniešiem deva viens no tā laika redzamākajiem pašmāju pankiem – Gvido Linga.
Diemžēl bija jānotiek skumjākajam, lai apstātos un padomātu par to, kāda loma Latvijas mūzikā bijusi grupai "Linga", kādas lielas un mazas revolūcijas tā izraisīja, visticamāk, pat paši to tajā brīdī neapzinoties. 80. gadu beigas un 90. gadu sākums bija milzīgu pārmaiņu laiks Latvijai, tas nozīmē – arī īpašs "pirmo reižu" laiks, kad pēkšņi tik daudz ko liegtu vai līdz tam vienkārši nebijušu ir iespējams piedzīvot pirmo reizi. Kaut vai to, ka kādu var nosaukt 80. gadu Padomju Savienībā svešādajā vārdā – panks. Šajā laikā rodas un līdz ar pirmajiem neatkarības gadiem savas slavas spožāko laiku piedzīvo grupa "Linga", atstājot virkni hitu Latvijas mūzikas vēsturē.
Mīlulis sarkanos reitūžos
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
