Šī koncertprogramma pirmo reizi pie klausītājiem nonāca 2016. gadā, kad Inga Kalna un Diāna Ketlere Dzintaru koncertzālē atskaņoja Riharda Štrausa un latviešu klasiķu Jāņa Mediņa un Alfrēda Kalniņa dziesmu izlasi "Rudens kamermūzikas festivāla" ietvaros. Par koncertu mākslinieces ieguva Lielo mūzikas balvu 2016 kategorijā "Izcils sniegums kamermūzikā". Lielās mūzikas balvas rīkotāji, nominējot mākslinieces balvai, veltīja atzinīgus vārdus: "Dzintaru koncertzālē publika klausījās labi zināmo Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa vokālo liriku pavisam jaunā un pārsteidzoši svaigā lasījumā un nezināmas Riharda Štrausa dziesmas izjuta kā tuvas un atpazīstamas. Inga Kalna un Diāna Ketlere atklājās kā fantastiski saliedēts duets un vienlaikus arī kā divas individuāli spilgtas mākslinieces. Hamburgā mītošā brīvmāksliniece ar silti lirisko toni un uz vairāku pasaules līmeņa operteātru skatuvēm gūto rūdījumu un viņas ilggadējā kamermūzikas partnere, iejūtīgā pianiste un Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesore, sagādāja muzikālu piedzīvojumu ar patīkamu un noturīgu pēcgaršu."
Inga Kalna izvēlēto koncertprogrammu raksturo kā "muzikālu jūgendstilu par mīlestības tēmu ar ārkārtīgi poētisku tēlainību. Štrausa mūzika ir gluži kā operteātra zāle ar vīna sarkanajiem sēdekļiem, tumšsarkano samta priekškaru un zeltītajām bārkstīm – dāsna, samtaina, zeltīta, mirdzoša, bagāta un intelektuāla. Bet man arī ārkārtīgi patīk, kādu mūziku rakstījuši latviešu dižgari Jānis Mediņš un Alfrēds Kalniņš. Piemēram, saistībā ar Jāni Mediņu es uzreiz iedomājos jūgendstilu. Es redzu Alberta ielu, Rīgas jūgendstila arhitektūras mājas."
Inga Kalna ir Eiropā pieprasīta baroka, klasicisma un pēdējos gados arī romantisma repertuāra spilgta interprete. Viņas soprāns ir piesātināts un krāsām bagāts, koloratūrtehnika - apbrīnojama, stila izjūta - precīza un kompetenta. Viņas repertuārā ir gandrīz visu ievērojamāko Rietumeiropas komponistu operu liriskā soprāna partijas, kamermūzika un izvērstas formas darbi, tostarp Mocarta, Baha, Bēthovena, Brāmsa, Berlioza, Verdi sakrālie opusi, Mālera Ceturtā simfonija. Pasaules opernamos un koncertzālēs viņa ir dziedājusi pilnīgi visu vācu baroka lielmeistara Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju atskaņojumos. Dziedājusi titullomu Artura Maskata operas "Valentīna" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā (2014), kā arī Ilzes lomu Romualda Kalsona "Pazudušajā dēlā" (1996). Inga Kalna ir pieckārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte.
Diāna Ketlere kā soliste un kamermūziķe uzstājusies daudzos nozīmīgos Eiropas, Āzijas un ASV mūzikas centros un piedalījusies prestižos festivālos. Viņas koncerti pārraidīti radio un televīzijā Japānā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā un citur. Kopā ar "Ensemble Raro" dalībnieku Razvanu Popoviču Diāna Ketlere ir dibinājusi festivālus "SoNoRan" Bukarestē, Rumānijā, un "Chiemgauer Musikfrühling" Bavārijā, Vācijā, un ir to mākslinieciskā vadītāja. Kopš 2003. gada ir profesore Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un kopš 2018. gada - Ženēvas Mūzikas augstskolā. Diāna Ketlere ir divkārša Lielās mūzikas balvas laureāte.