Pastaliņas džeza ritmos. Recenzija par albumu 'Katram sava tautasdziesma'

Līdzīgu ieceri savulaik realizēja leģendārais džeza bundzinieks Māris Briežkalns, producējot džezā pārliktu latviešu tautasdziesmu albumu "Kur tu teci". Latvijas Radio bigbendam mūsu tautasdziesmas pāraranžēja austrāliešu multiinstrumentālists Džeimss Morisons. Tautiskos motīvus savā džeza mūzikas daiļradē iepinusi arī Ieva Kerēvica un citi pašmāju mākslinieki.

Vai trombonistam Laurim Amantovam un pianistam Viktoram Ritovam, kuri ir jauno aranžējumu autori, izdevies pateikt ko neparastāku? Šķiet, ka tāds īsti nav bijis abu godāto mākslinieku mērķis. Pārsvarā "Katram sava tautasdziesma" ir smalki izturēts, niansēts džeza ieraksts, kurā tautiskās melodijas izmantotas kā lielisks materiāls improvizācijai.

Skaņdarbi pārsvarā uzbūvēti nesteidzīgi, ļaujot izgaršot kā tautisko melodisko mantojumu, tā iesaistīto mūziķu nenoliedzamo profesionalitāti. Tādas šeit tik tiešām netrūkst – iespēju pamuzicēt "Sound Division" studijā ar Ivaru Ozolu pie pults izmantoja ne tikai jau minētie Lauris Amantovs un Viktors Ritovs, bet arī varen gruntīga ritma sekcija Andra Gruntes un Arta Oruba izskatā. Un, protams, protams, albumā dzirdama arī par īstu džeza lēdiju kļuvusī Rūta Dūduma-Ķirse.

"Trīcēj' kalni, skanēj' meži"

$sound_file = "https://www.delfi.lv/temp/audio/Tricej_kalni.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Interesanti un apsveicami, ka albums "Katram sava tautasdziesma" sadalīts divos diskos – instrumentālajā un ar vokālu aplaimotajā. Šādu izvēli džeza ierakstos gribētos pieredzēt biežāk, jo patiesībā tā tiek iegūtas divas dažādas viena un tā paša albuma uztveršanas iespējas.
Vokālajā diskā gan ir pāris dziesmu mazāk, taču dubultalbuma opcija tāpat ļauj lieliski salīdzināt, kā konkrēts skaņdarbs izklausās ar un bez vokāla. Šā albuma gadījumā nākas secināt, ka stipri vien izdevušies ir abi.

Pirmais, instrumentālais, ļauj izbaudīt pārsvarā jau ļoti labi zināmās tautas melodijas, vīriem ne ar kādu avangardu neaizraujoties, taču ik pa laikam aizdreifējot kāda demokrātiska pārsteiguma virzienā. Lielākais no tādiem ir jestri bosanovīgais "Dar' man, tēvis, pastaliņas" Laura Amantova aranžējumā. Pieļauju, ka pie vārdu salikuma "jestri bosanovīgais "Dar' man, tēvis..."" daļa folkloristu apmet piecus kūleņus, taču nav tik traki, kā izklausās. Ir pat negaidīti ievelkoši un ļaujoši saprast, ka dažādu tautu un kultūru muzikālo mantojumu mūsdienās var sajaukt dažādos kokteiļos, un patiesībā: kāpēc lai to arī nedarītu? Tāds globālā ciemata skaņu celiņš un muzicēšana ar smaidu. Jau minētajā skaņdarbā īpaši gribas uzteikt momentāni paķerošo plaukšķināšanas ievadu, kā arī pieaugošo ritma sekcijas draivu.

Otrs demokrātiskais pārsteigums ir laikam jau viena no visskaistākajām melodijām mūsu tautas skaņu vācelē – "Tumša nakte, zaļa zāle". Viktora Ritova aranžējums veidots it kā ar atbilstošu pietāti, taču neilgi pēc sākuma metas ātrākos ritmos un drosmīgākās harmonijās, lai pēcāk nesteidzīgi ļautu vaļu diezgan brīvam trombona un tembrāli pārsteidzošam taustiņu solo, kas patiesībā iespēlēts uz vecā labā "Roland" sintezatora.

Divas lieliskas tautasdziesmu versijas, un šādu patiesībā gribētos dzirdēt visu albumu. Pārējiem sešiem skaņdarbiem tomēr nedaudz pietrūkst šāda drosmīguma un oriģinalitātes šarma.

Vokālā džeza cienītājiem pēdējo toties pārpārēm nodrošina otrajā albuma diskā dzirdamā Rūta Dūduma-Ķirse. Iespējams, visbrīvāk un aizrautīgāk dziedošā džeza vokāliste uz mūsdienu pašmāju skatuves. Tieši ausīmdzirdamā spēja nepiespiesti izdzīvot līdzi džezā iemērktajām tautasdziesmām un izlīdzsvaroties starp abām apvienotajām muzikālajām pasaulēm padara šo albumu par veiksmes stāstu.

Šādi ieraksti ir vitāli nepieciešami mūsu muzikālajam mantojumam, tādēļ atliek paspiest roku iesaistītajiem un gaidīt "Katram sava tautasdziesma 2". Pirmo, starp citu, izdevusi "Musica Baltica", ja nu sagribas dubultripuli iegādāties, uz ko arī aizrautīgi mudinu. Labas idejas der atbalstīt ne tikai ar labu vārdu.