Lielajā Piektdienā no Rīgas Sv. Pētera baznīcas izskanēs koncerts 'Recordare…'  (2)

Kā informē koncerta organizatori, koncertā piedalīsies soprāns Anta Jankovska, itāļu soprāns Paola Santuči (Paola Santucci) mecosoprāns Andžella Goba, baritons Valdis Jansons, vijolnieces Tatjana Ostrovska un Terēze Zīberte-Ijaba, altiste Liene Martinsone, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianiste Helēna Kundrāta.

Programmā skanēs itāļu komponistu Džovanni Batistas Pergolēzi, Džoakīno Rosīni, Gaetano Doniceti, Džuzepes Verdi, kā arī austriešu klasicisma pārstāvja Frīdriha Johana Haidna skaistākās garīgās mūzikas lielformu lappuses, kas jau gadsimtiem mūzikā atveido "Via Crucis" rituālu un Lielās piektdienas procesiju.

Džovanni Batistas Pergolēzi "Stabat Mater" ir viens no skaistākajiem un populārākajiem klasiskās mūzikas laukā. Tā pamatā ir Jakopo Benedeti teksts kas balstīts uz 14. gadsimtā dzīvojušā mūka Jakopones da Todi atklāsmēm par nelielo, bet ļoti nozīmīgo Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta. Džovanni Batista Pergolēzi (1710-1736) šo skaņdarbu sacerējis franciskāņu klosterī netālu no Neapoles kā rekviēmu sev. "Stabat mater" ir 26 gadu vecumā pāragri mirušā komponista pēdējais un slavenākais darbs.

Daudz retāk koncertos var dzirdēt tādu interesantu klasicisma perioda skaņdarbu kā Jozefa Haidna kompozīcija "Mūsu pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta", kas tapis kā Kadisas katedrāles īpašs pasūtījums Lielās piektdienas ceremonijai un kas īpaši ticis aranžēts arī stīgu kvarteta versijai.

Koncertā izskanēs arī itāļu komponista Džoakīno Rosīni divu slavenu lielformu fragmenti "Stabat Mater" un vēlīnais skaņdarbs "Mazā svinīgā mesa", kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1864. gada 13. martā Grāfienes Luīzes Pijē Will greznajos Parīzes apartamentos. Sava neparastā instrumentālā sastāva dēļ šis skaņdarbs ir pilnībā atbilstošs sakrālās mesas kanoniem un ieguvis nosaukumu "Petite ... Messe Solennelle"/ "Mazā ... Svinīgā Mesa". Skaņdarbs savā oriģinālversijā tika atskaņots tikai trīs reizes komponista dzīves laikā, pēc Rosīni nāves parādījās arī skaņdarba orķestrālā versija, ar paša Maestro vēl dzīves laikā sagatavotu orķestrāciju, lai gan pats komponists nebija par to sajūsmā, viņš vairāk mīlēja sava skaņdarba pirmo kamerversiju.

Divi Latvijā nedzirdēti opusi ir Doniceti "Rekviēms", ko slavenais itāļu komponists sacerēja sava drauga un sāncenša Vinčenco Bellīni piemiņai un Džuzepes Verdi iniciētā "Messa per Rossini", kā pēcnāves rekviēms itāļu operskolas stūrakmenim Džoakīno Rosīni, kuras komponēšanā iesaistījās 13 tā laika itāļu komponisti, integrālā šī skaņdarba partitūra tika atklāta tikai 1986. gadā.

Koncerta izskaņā varēs dzirdēt skaņdarbu ar kuru itāļu slavenākais komponists Džuzepe Verdi iekļuva pasaules garīgo vokālo lielformu olimpā – "Rekviēmu", kas veltīts slavenajam itāļu rakstniekam un dzejniekam, Verdi draugam un cīņu biedram Alessandro Mandzoni. Ar duetu "Recordare" no šī skaņdarba noslēgsim šo Lielās piektdienas koncertu.

Lielās Piektdienas koncerts "Recordare..." 2. aprīlī pulksten 15 skatāms bez maksas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes "Facebook" kontā.

Koncertu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Sv. Pētera baznīcas pārvalde sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā un Latvijas baleta un dejas ģildi.