Tiešsaistē varēs noskatīties LNO 'Karmenas' iestudējumu ar Garanču un Opolais

Kā informē LNOB pārstāve Irbe Treile, no 7. maija skatāma Kristapa Pētersona laikmetīgā opera-lekcija "Mihails un Mihails spēlē šahu", no 14. maija – Žorža Bizē operas "Karmena" 2007. gada iestudējums. Programmu "Atmiņas" noslēgs Riharda Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" 2003. gada iestudējums ar Egilu Siliņu titullomā, šis ieraksts būs pieejams no 21. maija.

Kā atgādina Treile, visu trīs iestudējumu radošie risinājumi, inovatīvās idejas un augstvērtīgās lomu interpretācijas ir atstājušas vērtīgus nospiedumus Latvijas Nacionālās operas vēsturē, ko apliecina kritikas atzinība un saņemtie apbalvojumi. Visi ieraksti būs skatāmi līdz 31. maijam.

Komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskā opera-lekcija pirmizrādi piedzīvoja 2014. gadā kā viens no "Rīga 2014" notikumiem. Operas centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Būtisku lomu tajā spēlēja tā dēvētais Burvis no Rīgas – tituliem bagātākais Latvijas šahists Mihails Tāls. Operas muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gadā Maskavā Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Tāls pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņiku. Izrādē ir 32 dalībnieki – tik, cik figūru piedalās vienā šaha spēlē – četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji un astoņi dejotāji, divi diriģenti.

Iestudējumu veidojuši diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL'S, videomākslinieks – Karloss Franklins un horeogrāfs – Kirils Burlovs.

Uzvedums ieguvis "Latvijas Gāzes gada balvu operai" par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, "Spēlmaņu nakts" gada balvu oriģināldramaturģijā, Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā "Gada uzvedums" un "Dienas" balvu kultūrā 2014.

Prospēra Merimē un Žorža Bizē "Karmenas" 2007. gada iestudējumu veidoja diriģents Karels Marks Šišons un režisors Andrejs Žagars. Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča, kas tagad tiek dēvēta par visu laiku labāko šīs lomas interpeti pasaulē. Kopā ar viņu iestudējumā piedalījās arī izcilie latviešu operdziedātāji Kristīne Opolais (Mikaēla) un Egils Siliņš (Eskamiljo). Dona Hosē lomā – Valters Borins. Uzveduma darbība pārcelta uz mūsdienu Kubu, tā izvēloties jaunu pieeju labi zināmajam stāstam. Iestudējuma scenogrāfe ir Monika Pormale, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe – Elita Bukovska.

Riharda Vāgnera populārā opera "Klīstošais holandietis" kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919. gada 23. janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. 2003. gadā tapušais Riharda Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā. Tas guva plašu starptautisku rezonansi un aizsāka Žagara veiksmīgo karjeru režijas laukā.

Par māksliniecisko sniegumu "Klīstošajā holandietī" Andris Freibergs saņēmis "Spēlmaņu nakts 2003" balvu kā "Gada labākais scenogrāfs", bet titullomas interprets Egils Siliņš – kategorijā "Labākais operas mākslā". Iestudējuma komandā strādāja arī kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe Elita Bukovska un video māksliniece Katrīna Neiburga. Iestudējuma ierakstā pie diriģenta pults – Modests Pitrens, galvenajās lomās – Egils Siliņš, Mlada Hudoļeja, Krišjānis Norvelis un Jonijs van Hals.

Visi ieraksti tiks demonstrēti ar tulkojuma titriem latviešu valodā.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasē.

Programmas "Atmiņas" ieraksti tiek izrādīti sadarbībā ar Latvijas Televīzijas arhīvu.