Koncerta tiešraidei un pirmskoncerta sarunai ar komponistu un pianisti varēs sekot līdzi Dubultu Digitālās koncertzāles "Facebook" kontā un "Youtube" kanālā "Jurmala Live".
"Šī gada jubilāra Imanta Zemzara aizraujošā, intonatīvi daudznozīmīgā klaviermūzika, kuras plašais tēlainības loks aptver gan dvēseliski trauslu liriku, gan kvēlu dramatismu, gan drūmi traģiskas nokrāsas dzīves jēgas un patiesības meklējumos, spēj uzrunāt plašu auditoriju. Liela daļa no gandrīz pusgadsimta laikā tapušajiem klavierdarbiem pagaidām ir pieejami tikai rokrakstos un ieskaņoti šajā albuma pirmo reizi," par jauno ierakstu vēsta izdevēji.
Atklāšanas koncertā pianiste Diāna Zandberga pirmatskaņos dabas atjaunotnei un cilvēka garīgajai atdzimšanai veltīto fantāziju "No pavasara" un ciklu "Raiņa dzejas motīvi", kura pamatā ir fragmenti no Raiņa mīlas lirikas krājuma "Mēness meitiņa". Cikla četras daļas aptver tēlu loku no sapņainas nedrošības (Arabeska), triumfējoša gribasspēka (Sonante), ilgpilna vilinājuma (Mēnesnīca) līdz bezcerīgi rezignētam epilogam (Tramvajs).
Koncerta programmā iekļautas arī poētiski kontrastējošas miniatūras – apskaidrotā "Agri no rīta", kas pretstatīta melanholiskajai "Vēlu vakarā", vasaras saulgriežu burvības apdvestās "Baltās naktis". Līdzās Franča Šūberta solodziesmai "Ceļinieks" Ferenca Lista klavieru transkripcijā izskanēs arī Imanta Zemzara smeldzīgā "Kāda cita Ceļiniekfantāzija", kas ir albuma nosaukuma pamatā.
Imants Zemzaris dzimis 1951. gada 14. aprīlī Rīgā gleznotāju Līvijas Endzelīnas un Ulda Zemzara ģimenē. Pēc mācībām Emīla Dārziņa mūzikas skolā pedagoga Nikolaja Fedorovska klavieru klasē (1958–1966) topošais komponists 1969. gadā absolvēja vidusskolas teorijas nodaļu. Studējis kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā Ādolfa Skultes klasē (1969–1974) un asistentūrā (1985–1988) pie Pētera Plakida.
Kopš 1975. gada Imants Zemzaris darbojas Latvijas Komponistu savienībā, kopš 80. gadiem aktīvi raksta mūzikas kritikas un esejas Latvijas presē. Bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" mūzikas nodaļas redaktors (1988–1994). No 1976. gada strādā Emīla Dārziņa mūzikas skolā par kompozīcijas pedagogu. Viņa audzēkņu vidū ir komponistes Anna Veismane, Santa Ratniece un Solveiga Selga.
Pianiste Diāna Zandberga mācījusies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pie profesora Jura Kalnciema, papildinājusies Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana un Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie pasaulslavenās pianistes Alisijas de Laročas. Studējusi arī JVLMA doktorantūrā pie profesoriem Jeļenas Ļebedevas un Sergeja Osokina, 2014. gadā iegūstot mākslas zinātņu doktora grādu.
Kopš 1996. gada Diāna Zandberga aktīvi koncertē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņa atskaņo gan solo un kamermūzikas programmas, gan uzstājusies kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā (diriģents Staņislavs Uševs), Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā, Bakau filharmonijas simfonisko orķestri un diriģentu Frančesko Atardi (Francesco Attardi) Rumānijā, kā arī Milānā (Itālija) Teatro dal Verme prestižajā koncertciklā Serate Musicali.
Pianiste pirmatskaņojusi vairākus desmitus dažādu komponistu klavierdarbu, un viņas spēle ieskaņota albumos: "Transkripcijas" (2003), "Sapņi par Spāniju" (2011), "Veltījums Lista divsimtgadei" (2012), "Ungāru un latviešu klavierainavas" (2013), Daces Aperānes klaviermūzika "Skaņas un atskaņas" (Skani, 2015).
2020. gadā izdevniecībā "Musica Baltica" klajā nāca Diānas Zandbergas monogrāfija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedra (1919–2019).
Diāna Zandberga ir JVLMA Klavieru katedras mācībspēks, Profesionālās doktora studiju programmas direktore, Zinātniskās pētniecības centra pētniece un Latvijas Klavieru skolotāju asociācijas valdes locekle.