Vivat_Curlandia_1 (20)
Foto: Edgars Namiķis

Jau šajā nedēļas nogalē, 17. jūlijā, pulksten 18.30 Bauskas kultūras centrā Senās mūzikas festivāla "Vivat, Curlandia!" programmā pirmoreiz tiks uzvesta krāšņa itāļu baroka komponista Antonio Sartorio komiskā opera "Orfejs" (1672) vēsturiskajā sveču apgaismojumā. Piedāvājam foto ieskatu operas ģenerālmēģinājumā.

Operu "Orfejs" atskaņos Neatkarīgais baroka operteātris "Collegium Musicum Riga" diriģenta Māra Kupča vadībā.

"Gadsimtiem dzīvo mītu par Orfeju, kurš ar dziedāšanu un liras skaņām atbrīvo mīļoto Eiridīki no pazemes valstības, ierasti zinām Klaudio Monteverdi daiļradē. Ar pavisam citu vērienu stāstam ķēries klāt itāļu komponists Antonio Sartorio (1630–1680), kurš par izrādes iedarbīgumu parūpējies ar savdabīgi interesantiem un netipiskiem personāžiem, kā piemēram, čigānieti Grieķijā, mācītu kentauru Hīronu, veco aukli Erindu," par iestudēto darbu raksta organizatori.

Pirmoreiz opera tika izrādīta "Teatro San Salvatore" Venēcijā 1672. gadā. Šis ir laiks, kad, teātriem arvien vairāk kļūstot pieejamākiem plašākai publikai, tiek nojauktas robežas starp aristokrātiju un zemāku slāņu publiku, atgādina iestudējuma veidotāji.

Foto: Edgars Namiķis

Operu atskaņos neatkarīgais baroka operteātris "Collegium Musicum Riga". Solisti - Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns), Monta Martinsone (soprāns), Rūta Vosyliūtė (soprāns, Lietuva), Ieva Pļaviņa (soprāns), Anete Viļuma (soprāns), Simona Jocevičiūtė (soprāns, Lietuva), Silvija Sūna (mecosoprāns), Ansis Bētiņš (tenors), Edgars Skarbulis (bass), Krišs Pozemkovskis (bass). Baroka orķestris "Collegium Musicum Riga", baroka deju grupa horeogrāfes Gunas Ezermales vadībā, vēsturisko žestu speciāliste Katerina Antonenko (Apvienotā Karaliste/Krievija), kostīmu māksliniece Jeļena Forste, scenogrāfs Artūrs Arnis, diriģents un mākslinieciskais vadītājs - Māris Kupčs. Herolds – aktieris Ivo Martinsons.

Īss libreta izklāsts: Aristejs ir Orfeja brālis, un arī viņš ir iemīlējies Eiridīkē, kas padara Orfeju greizsirdīgu. Tā kā Aristejs ir noraidījis Autonojas, Tēbas karaļa Kadma meitas, mīlestību, viņa spiesta maskēties par čigānieti un lūdz Ahilleja un Herkulesa palīdzību. Greizsirdīgais Orfejs plāno Eiridīki noslepkavot mežā, bet, mēģinot bēgt no Aristeja, Eiridīke uzkāpj uz čūskas un mirst. Orfejs dodas pazemes pasaulē, lai atdzīvinātu Eiridīki. Pazemes pasaules valdnieku Plūtonu uzvar viņa dziedāšana un viņš atbrīvo Eiridīki ar nosacījumu, ka Orfejs neskatīsies uz viņu, pirms viņi nav sasnieguši dzīvo zemi. Bet Orfejs apgriežas un Eiridīke atkal tiek zaudēta.

Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!