Trompetes pavēlniekam un ‘What a Wonderful World’ izpildītājam Luisam Armstrongam – 120  (2)

Luisa Armstronga oficiālais dzimšanas datums ir 1901. gada 4. augusts, kaut arī pats mūziķis mēdza stāstīt, ka patiesībā esot piedzimis gadu agrāk, turklāt ASV neatkarības dienā, 4. jūlijā. Likumsakarīgi, ka par mūziķa dzimto vietu kļuva Amerikas džeza galvaspilsēta Ņūorleāna. Armstronga bērnība neatšķīrās no daudzu citu trūcīgu melnādaino amerikāņu dzīves nabadzīgajos rajonos. Mūziķis auga bez tēva, bet māte bija spiesta pat nodoties prostitūcijai, lai nopelnītu iztiku. Smago dzīves apstākļu iespaidā Armstrongs agri uzsāka darba gaitas – iznēsāja ogles, tirgoja avīzes un darīja citus gadījuma darbus.

Grūti spriest, kāda būtu pavērsusies Luisa Armstronga dzīve, ja ne kāds muļķīgs atgadījums Jaungada svinībās. Viņš svētku laikā izšāva no ieroča, kas bija nozagts kādam policistam, iespējams, pat Armstronga mātes klientam, un rezultātā tika notiesāts uz pusotru gadu. Taču tieši nokļūšana kolonijā pavēra viņam ceļu uz mūzikas pasauli – viņš mēģināja dziedāt, pēc tam spēlēja bungas un pūšaminstrumentu korneti, un atklājās, ka puisim ir talants.

Pēc iznākšanas no cietuma Armstrongs jau bija izlēmis uzsākt mūziķa karjeru. Sākumā viņš, kā jau daudzi melnādainie mūziķi tajā laikā, spēlēja bāros un krogos, pēcāk kļuva par dažādu orķestru un grupu dalībnieku. Ilgu laiku Armstrongs tikai spēlēja instrumentus, bet kādā "brīvā mikrofona" vakarā sadūšojās uzstāties ar solo numuru, izpelnoties vispārēju sajūsmu. Tādējādi mūziķis no zvērināta trompetista pamazām kļuva par plaši atzītu dziedātāju. Solo karjeru Ņujorkā, kas pavēra viņam ceļu uz slavu visā ASV un ārpus tās robežām, Luiss Armstrongs uzsāka pēc sievas Lilianas mudinājuma. Viņa iedziedātās dziesmas ātri nokļuva mūzikas topu virsotnē, viņam bija turnejas pa Eiropu un pat uzstāšanās Padomju Savienībā.

Neparasts ir stāsts par viņa populārākās dziesmas – liriskās balādes "What a Wonderful World" – tapšanu. Luisam Armstrongam bija līgums ar ierakstu kompāniju "ABC-Paramount Records", kura savukārt sadarbojās ar komponistu Bobu Tīli. Leģendārā dziesma tika ierakstīta 1967. gadā, kad Armstrongs jau cīnījās ar smagām veselības problēmām. Kompānijas prezidents Lerijs Ņūtons asi iebilda pret dziesmas atdošanu Armstrongam, jo uzskatīja, ka tas ir novecojis formāts – viss aizgāja tik tālu, ka Ņūtons vēlējās visus aizdzīt no ierakstu studijas plānotajā ieraksta laikā – vēlā septembra vakarā. Savstarpējo sadursmju rezultātā no studijas tika izdzīts pats Ņūtons, un Armstrongs dažu stundu laikā pabeidza dziesmas ierakstu. Kad tā kļuva par hitu Eiropā, Ņūtons beidzot piekāpās un izdeva to arī Amerikā.

Tikmēr pašam Armstrongam liktenis vairs nebija atvēlējis daudz. Viņš gan vēl paspēja iedziedāt arī slaveno Džona Berija rakstīto mīlas balādi "We Have All the Time In the World" 1969. gada Džeimsa Bonda sērijas filmai "Viņas majestātes slepenajā dienestā", kurā Bonda lomu pirmo un vienīgo reizi dzīvē atveidoja Džordžs Leizenbijs. Dziedātājs devās mūžībā 70 gadu vecumā 1971. gadā savās mājās Ņujorkā.

Līdz pat pēdējam elpas vilcienam, neraugoties uz smago veselības stāvokli un grūtībām pašam uzkāpt uz skatuves, Armstrongs turpināja uzstāties un priecēt publiku ar savu fantastisko mūzikas izjūtu un enerģisko izpildījumu. "Nav iespējams uz trompetes nospēlēt neko tādu, ko viņš jau nebūtu nospēlējis, pat ne moderno mantu. Es nevaru atcerēties nevienu brīdi, kad viņš būtu skanējis slikti, spēlējot trompeti," par savu mūžībā aizgājušo kolēģi ir teicis leģendārais džeza komponists un trompetists Mailss Deiviss.