Bigbends Visuma izpētē. Recenzija par Knudsena/Rudzinska jauno albumu

Bigbendam komponētas mūsdienīgas oriģinālmūzikas ieraksts šķiet diezgan loģisks solis Toma Rudzinska straujajā Amsterdamā skolota džezmeņa attīstībā. 2014. gadā uzreiz starptautiskā mūziķu kompānijā tapušais debijas disks "Abra" tika nominēts gan džeza albuma, gan labākās debijas kategorijā pašmāju gada balvās, 2017. gadā melomānu plauktus ieraudzīja Latvijas vinila izdevniecības "Jersika Records" pirmā analogi ierakstītā plate "Locomotion!", kuras saturu Toms primāri radīja kopā ar austriešu trompetistu Gerhardu Ornigu, bet 2021. gadā mums ir iespēja piedzīvot jau starptautiska bigbenda albumu ar Rudzinska un Knudsena kompozīcijām.

Abi Berlīnē sastrādājušies mūziķi komponēšanas pienākumus sadalījuši uz pusēm – pa pieciem skaņdarbiem katram, taču albumā tie savijušies kopā kā viens veselums. Ieraksts tapis pērn "Blackbird Music Studio" turpat Vācijas galvaspilsētā, piedaloties 17 mūziķiem no Latvijas, Dānijas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Zviedrijas, Ukrainas, Krievijas un ASV – plus vēl vietējam diriģentam Maltem Šilleram. Vēriens plašs, un tāda ir arī vairāk nekā 70 minūtes plūstošā mūzika. Loģiski rodas vēlme Visuma uzbūves izpētes tēmai veltīto albumu salīdzināt ar leģendārā amerikāņu saksofonista Faro Sandersa muzikālajiem lidojumiem, taču tikpat labi "Space Big Band" skaņas viļņi veļas par leģendāru vēl kļūstošā Sandersa tautieša un arīdzan saksofonista Kamasi Vašingtona piesātinātās daiļrades virzienā.

Ierasto salīdzināšanu šoreiz var pabīdīt arī malā un brīvi ļauties Rudzinska/Knudsena veikumam kā patiesi svaigam un ilgam elpas vilcienam bigbendu mūzikas pasaulē. Tajā pietrūkst šādu ierakstu, kas nestieg tradīcijas pienākumos, bet meklē jaunus izpausmes ceļus. Tomēr šis nav avangards un var būt labi saprotams arī ne izteikti melomāniski noskaņotiem klausītājiem. Tiesa, "Space Big Band" noteikti nav fona mūzika. Tai jāļaujas un jāpaliek ar to kopā, jo muzikālo līkloču te netrūkst. Kā ikvienai emocionāli spēcīgai un piesātinātai mūzikai, šim ierakstam ir jāizseko līdzi no A līdz Z un, visticamāk, vēlreiz jāatgriežas pie A, lai atklātu tās patieso jaudu un skaistumu. Un tāda šeit netrūkst.

Turklāt plašā muzikālajā amplitūdā, kur telpa (tulkojumā no angļu "space") atvēlēta arī pašai mūzikai. Starp īpaši spilgtiem momentiem ir Toma Rudzinska pazemes dzīlēs aicinošais "funky" ievirzes desmit minūšu eposs "Hades" ("Aīds"), kurā instrumentācijas slāņi klājas cits uz cita, bet nesaskrienas. Atliek vieta gan progresējošam saksofona un neuzbāzīgam ģitāras solo, gan sintezatoriespēlēm, gan pūtēju virtenēm, saglabājot labu grūvu. Automātiski piezogas doma, ka šādus bigbenda ierakstus 21. gadsimtā gribētos dzirdēt daudz vairāk.

No mūsu skatpunkta raugoties, augstākos Visuma slāņos aicina reizē kareivīgais un melanholiskais Keneta Dāla Knudsena veikums "Arrival to Mars", kas iederētos arī kādā attiecīga vēstījuma kinolentē. Šeit lielāks uzsvars likts uz pūtēju grupu, atvēlot vietu arī trompetes solo, kas stabili nolikts uz klavierpavadījuma, vai saksofona solo, kas atsperas jau no dinamiskāka skaņas sienas batuta. Šis un arī pārējie albuma skaņdarbi nav sasteigti, ļaujot kā mūziķiem, tā klausītājiem izbaudīt kritumus un cēlumus gluži kā labā drāmas teātra izrādē.

Padomāts arī par liegākas mūzikas cienītājiem, kuriem viens no albuma favorītiem varētu būt Toma Rudzinska saksofonbalāde "Permia". Tas gluži nav veltījums Urālu metropolei Permai, bet gan ģeoloģiskajam periodam, kas zinātnieku rakstos minēts saistībā ar lielāko organismu izmiršanu dzīvības pastāvēšanas vēsturē un visupirms tik tiešām pētīts Urālu apvidū. Tātad: Aīda tēmas turpinājums. Lai nerastos priekšstats, ka šis ir tikai nāves tematikai veltīts albums, minēsim kaut vai jauku un arīdzan Toma Rudzinska radītu ambiento etīdi tā noslēgumā "Vaalbara", kurā neverbāli reflektēts par visvecāko zināmo superkontinentu uz šīs planētas.

Gan tematiski, gan skaniski albums tomēr uztverams kā viens veselums, kā ceļojums cauri laikiem, telpai un apziņai, liekot arī šajos sarežģītajos laikos aizdomāties, kas mēs īsti esam un kurp dodamies. "Space Big Band" ir lielisks mājsēdes skaņu celiņš, jo mums atkal ir laiks iedziļināties lielākas formas mākslas darbos, nekur nesteidzoties. Turklāt varam sajusties arī gana patriotiski, jo šis ir vēl viens liels solis lieliska latviešu saksofonista un komponista radošajā biogrāfijā.

Disku 22. oktobrī laidusi klajā vācu izdevniecība "Double Moon Records", kuras moto jau kopš dibināšanas 1998. gadā palicis nemainīgs – "Tikai laba mūzika"... Runā, ka nākamgad būs cerība to klātienē izdzirdēt arī Latvijā – jau vietējo mūziķu izpildījumā. Cerēsim un gaidīsim!