Izskanēs tradicionālais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

Sapulcējušies uz Baltā nama skatuves, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mūziķi sava galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā vakaru ieskandinās ar Ādolfa Skultes (1909–2000) 1957. gadā komponēto "Horeogrāfisko poēmu".

Koncertā skanēs arī Andra Dzenīša (1978) pirms sešiem gadiem pirmatskaņotā partitūra"(SIN)fonietta". Tai no jauna pievērsīsies Normunda Šnē vadītais kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", kurš partitūrā iekodētās pirmspēka un grēka, brutalitātes un trausluma attiecības šoreiz pētīs Dzintaru koncertzāles akustikā.

Savukārt uz Lielās ģildes skatuves Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā pirmatskaņos Artura Maskata (1957) jaundarbu "... ko stāstīja vējš pār jūru".

Autors par šo koncertžanra darbu akordeonam un orķestrim atklāj: "Jau ilgāku laiku mūs ar Kseniju Sidorovu saista radoša draudzība un uzticēšanās. Es apbrīnoju Ksenijas izcilo spēli, viņas aizrautību, cilvēcisko izjūtu siltumu un augsto profesionalitāti. Man ļoti gribējās veltīt viņai skaņdarbu, kurā akordeons sacenstos ar lielu simfonisko orķestri, tā spēku, varenību, arī smalkuma un iedvesmas pilnu liriku. "Vējš pār jūru..." – tā noteikti ir Baltijas jūra ar savu plašumu, nemierīgajām debesīm, nakts sarunām, mēnesnīcas noslēpumiem. Tas ir stāsts par akordeona ilgām, vientulību, arī mīlestības nenovēršamību."

Programmu noslēgs Imanta Kalniņa (1941) Piektā simfonija. "Gara mūžīgais un ērkšķainais ceļš uz harmoniju" – tā šo ekspresijas un dramatisma pilno 1979. gadā tapušo opusu, kura finālā ieskanas arīdzan latviešu tautasdziesma "Caur sidraba birzi gāju", raksturojis Imants Zemzaris. Pie diriģenta pults esot Aināram Rubiķim, koncertzālē "Lielais Dzintars" izcilā melodiķa un orķestra lietpratēja iespaidīgo partitūru atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris.

Kā uzsver rīkotāji no VSIA "Latvijas Koncerti", Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau vairāk nekā desmitgadi ir būtiska Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Kaut arī neierastākā laikā un formātā, šī 2005. gadā veiksmīgi aizsāktā tradīcija tiek turpināta arī šogad, kad vēl aizvien dzīvojam tik savādos un neparedzamos apstākļos.