Rīgā uzstāsies kulta grupa 'The Cure'  (14)

Kā vēsta rīkotāji, vismaz divas stundas ilgajā koncertā izskanēs labākais "The Cure" repertuārs, kā arī pa kādai solītā jaunā albuma dziesmai.

Kā koncerta īpašie viesi apstiprināta skotu postpanka apvienība "The Twilight Sad".

"Nav pārspīlēti apgalvot, ka vairāk nekā 40 gadu laikā harizmātiskā Roberta Smita vadītās grupas daiļrade kļuvusi par sajūsmas, iedvesmas, atdarināšanas, uzmundrinājuma vai pat mierinājuma avotu nu jau vairākām klausītāju, mūziķu, mākslinieku, dizaineru u.c. radošu cilvēku paaudzēm. Tūkstošiem cilvēku visā pasaulē Roberts Smits ir kas daudz vairāk nekā nu jau par zīmolu kļuvušais izspūrušais matu ērkulis, iekrāsotās acis un sarkanās lūpas," vēsta koncerta rīkotāji.

Apzinoties "The Cure" dziļo, visaptverošo muzikālo un kulturālo nozīmību, šis nebūs vienkārši vienas dienas koncerts, bet pasākumu kopums, kas norisināsies nedēļā, sākot no 3. oktobra. Lai nepalaistu garām jaunumus, koncerta rīkotāji aicina sekot līdzi jauniem "L Tips Agency" "Facebook" profilā.

Biļešu iepriekšpārdošana "Biļešu servisa" kasēs sāksies 8. decembrī pulksten 10, bet publiskā pārdošana – 10. decembrī pulksten 10.

Grupa "The Cure" dibināta 1976. gadā gadā Krolijā, Rietumsaseksā šobrīd uzskatāma par vienu no ietekmīgākajām britu grupām, kas tiešā un netiešā veidā atstājusi iespaidu uz vairākām mūziķu paaudzēm līdz pat šai dienai.

"The Cure" vienīgais pastāvīgais dalībnieks, kas tajā muzicē kopš grupas izveidošanas ir tās līderis, dziesmu autors, ģitārists un vokālists Roberts Smits.Vviņš ir sarakstījis vairākus no izcilākajiem 20. gadsimta mūzikas albumiem un dziesmām, kļuvis par autoritāti citiem mūziķiem un kulta personību klausītājiem.

Tiesa, Roberts Smits allaž uzsvēris, ka "The Cure" spēks ir tieši kolektīvā. Viens no ilglaicīgākajiem Smita līdzgaitniekiem "The Cure" sastāvā ir Saimons Galaps, kurš ar pārtraukumiem grupā muzicē kopš 1979. gada. Grupas sastāvā šobrīd ir arī taustiņinstrumentālists Rodžers O'Donels, bundzinieks Džeisons Kūpers, kā arī bijušais Deivida Bovija pavadošās grupas ģitārists, kurš "The Cure" sastāvam kā pastāvīgs dalībnieks pievienojās 2012. gadā.

Jau kopš pirmsākumiem "The Cure" mūzikas ir saistīta ar postpanku, kā arī "new wave" un "dark wave" žanriem. Grupu uzskata par piederīgu arī gotiska roka kopienai, lai gan paši grupas dalībnieki tam piekrīt nelabprāt.

"Ir tik nožēlojami joprojām redzēt "gotu" birku pie "The Cure" vārda. Mēs neesam klasificējami. Iespējams, ka mēs bijām pieskaitāmi postpankam, kad sākām, bet kopumā tas nav iespējams... Es vienkārši spēlēju "Cure" mūziku, lai ko tā arī nenozīmētu," kādā intervijā 2006. gadā teicis Roberts Smits.

Kopumā "The Cure" izdevusi 13 albumus. No tiem īpaši jāizceļ 1982. gadā izdotais "Pornography", 1989. gada albums "Disintegration", kā arī 1992. gada albums "Wish" ar visu laiku populārāko grupas hitu "Friday I'm in Love". Pateicoties šai dziesmai un tādiem hitiem kā "Boys don't Cry" (1979), 'Let's Go to Bed" (1982), "The Love Cats" (1983), "Inbetween Days" (1985), "Close To Me" (1985), "Just Like Heaven" (1987), "Lovesong" (1989) un citām, "The Cure" ir arī izpelnījusies ievērojamu komerciālo veiksmi. "The Cure" jaunākais albums "4:13 Dream" iznāca 2008. gadā.

"Tikai Robertam Smitam vien raksturīgais tenora vokāls, kas balansē uz izmisuma un aizvainojuma robežas, un arī spilgtais, traģikomiskais tēls – uzkasītie mati, pavirši, kā steigā uzkrāsotās vai jau saraudātās acis un lūpas – ir grupas vizītkartes, kas gadu gaitā palikušas gandrīz nemainīgas. "The Cure" raksturīgās ģitāru un basa skaņas pārņēmušas daudzas grupas, taču Roberta Smita vokālā maniere palikusi neatkārtojama. "The Cure" dziesmas dzirdamas daudzās filmās, par saviem iedvesmotājiem viņus dēvē daudzi nākamo paaudžu mūziķi – Braiens Molko no grupas "Placebo"; Billijs Korgans no "The Smashing Pumpkins"; Pols Benkss no "Interpol", bijušajā Padomju Savienības teritorijā kulta statusu ieguvusī krievu grupa "Kino" un citas," Nacionālās enciklopēdijas interneta vietnē raksta mūzikas žurnālists Uldis Rudaks.

"Domāju, jums būs grūti atrast tādus mūziķus, kam nepatīk "The Cure"," intervijā "The Guardian" 2018. gadā teica Roberts Smits. "Manuprāt, par mums jūsmo, pat tad, ja mūsu mūzika īpaši nesaista. Varbūt es izklausos iedomīgs, taču tas nav stāsts par mani, bet par visu grupu. Mēs esam spējuši palikt godīgi paši pret sevi. Ja esi spēlējis grupā, tad saproti, cik patiesībā tas ir grūti. Tāpēc domāju, ka mūs apbrīno par mūsu sīkstumu."