'Zelta mikrofonu' par mūža ieguldījumu saņems 'Eolika'

"Melodija un daudzbalsība," ar šādu saukli Boriss Rezņiks vadījis ansambli "Eolika". Klausītāju ļoti mīlētās, visos laikos un sastāvos izcili profesionālās grupas nozīmīgais veikums 2022. gadā tiek godināts ar balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Kā par grupu raksta muzikoloģe un Latvijas estrādes vēstures pētniece Daiga Mazvērsīte, 1966. gadā dibinātās grupas muzicēšanas maniere pa šo laiku mainījusies, ansambļa vēsture iedalāma trijos periodos, no kuriem auglīgākais bijis pēdējais, kopš vokālā kvarteta izveidošanas. Šajos gadu desmitos ieskaņots vairāk nekā simts dziesmu, sniegti tūkstošiem koncertu Latvijā un pasaulē, pat Kubā un Afganistānā. Pērn, ar koncertturneju Latvijā tika svinēta kvarteta - Olga, Ilona, Dainis un Viktors - izveidošanas 40. jubileja.

"Eoliku", sākotnēji dēvētu par "Varavīksni", izveidoja Emīla Dārziņa speciālas mūzikas vidusskolas audzēkņi Boriss Rezņiks, Zigmunds Lorencs, Jurijs Kuzminovs, Eduards Novikovs un Juris Griņevs, lai koncertā savāktu naudu klases ekskursijai uz Sanktpēterburgu, grupas pirmsākumu ieskicē Mazvērsīte.

1966. gada 28. oktobrī notika viņu pirmā uzstāšanās, nopelnot 40 rubļus. Priekšnesums bija tik veiksmīgs, ka tūdaļ sekoja nākamie piedāvājumi muzicēt. Viņi spēlēja ballītēs Rīgas skolās, dziedot "The Beach Boys" dziesmas angliski, drīz sāk komponēt paši, visvairāk Lorencs un Rezņiks. Jaunos talantus uz Rīgas Estrādes orķestra programmu 1967. gadā uzaicināja Raimonds Pauls, tad arī tika pieņemts nosaukums "Eolika" – iedvesmojoties no vēju dieva Eola arfas.

Talantīgo jaunekļu priekšnesumu ar sajūsmu klausījās plašās padomjzemes publika, raksta Mazvērsīte. Latviešu klausītāju mīlestību apliecinājums bija Lorenca dziesmas "Vecmāmiņa un runcis" ceturtā vieta "Mikrofons '70" dziesmu aptaujā, iznāca "Eolikas" pirmā mazā skaņuplate. Mūziķi turpināja izglītību Latvijas Valsts konservatorijā, pildīja karadienestu, sadarbojās ar komponistu Aleksandru Kublinski.

1972. gadā Rezņiks izveidoja jaunu mūziķu sastāvu, kas piecus gadus bija pavadošais estrādes ansamblis LPSR Filharmonijas solistam Aleksandram Sotikovam. 1977. gadā tapa jauna, pilnībā patstāvīga programma ar rokbalādēm, džeza, blūza skaņdarbiem, dziedāja solistes Ilona Bāliņa un Ilona Stepanova, kuru nomainīja Ligita Zeile. "Eolika" 1978. gadā uzvarēja Vissavienības estrādes konkursā, balvā saņemot braucienu uz Kubu, notika aktīva koncertdarbība Padomju Savienībā un sociālisma valstīs.

Vēlēdamies sasniegt arvien jaunas muzikālās virsotnes, aktīvi komponējošais Boriss Rezņiks 1980. gadā grupā iesaistīja dziedātājus Olgu Rajecku, kā arī Daini Dobelnieku un Viktoru Zemgalu. Pēc Ilonas Stepanovas atgriešanās tapa latviešu "ABBA". "Lieliskās balsis, "lipīgās" popdziesmas, dziedoņu šarms un meistarība padarīja šo "Eolikas" sastāvu par supergrupu," uzsver muzikoloģe.

Tajā muzicējuši Boriss Tarasovs, Viktors Pegovs, Andris Resnis, Eugenius Kuņickas, Tālis Gžibovskis, Zigmunds Žukovskis, Harijs Zariņš, Vladimirs Lavrinovičs u.c. "Eolikas" solisti kļuva par modes un stila noteicējiem ne tikai Latvijā ar skatuves tērpiem un kustībām, kam partitūras veidoja izcili profesionāļi – Genādijs Gorbaņovs, Tamāra Ēķe. Iespaidīga tehniķu komanda pavadīja "Eoliku" koncertos, kuru slodze Filharmonijas māksliniekiem bija milzīga – 300 koncertu gadā.

Repertuārā līdztekus Rezņika mūzikai bija arī Aleksandra Kublinska un grupas dalībnieku sacerējumi. Ar dziesmām "Tu smējies sapnī", "Pasaule, pasaulīt", "Tava atnākšana", "Rudens dārzs", "Zemeņu lauks", "Es neesmu Džeina Fonda", "Daugava" u.c. gūta liela popularitāte, kā arī augstas vietas "Mikrofona" dziesmu aptaujās, izdotas vairākas skaņuplates latviešu un krievu valodā. "Eolika" bieži uzstājās Maskavas TV, koncertēja PSRS un sociālisma valstīs, tālākie braucieni notika uz Vācijas Demokrātisko republiku un Afganistānu.

Pēc Olgas Rajeckas aiziešanas no grupas, tās sastāvā 1985. gadā sastāvā palika Ilona, Dainis, Viktors, turpmāk dziedāja Ruta Saleniece, Vija Ruskule, Andris Riekstiņš. 1987. gadā iestudēta Rezņika rokopera "Robinsons Kruzo". 1990. gadā, ar koncertiem nosvinot kvarteta desmito jubileju, "Eolikas" darbība apsīka.

1996. gadā līdz ar diska "Kolekcija" izdošanu un triumfālu uzstāšanos festivālā "Liepājas dzintars", grupas "Eolika" veiksmīgais un saliedētais vokālais kvartets atgriezās uz skatuves. Turpmākajos gados ieskaņotas jaunas dziesmas, izdoti ierakstu albumi, notikuši daudzi koncerti, kuros visskaļākos aplausus joprojām izpelnās 80. gadu hiti, atgādina Mazvērsīte.

Atrast savu, neatkārtojamu skanējumu, izveidot savu seju, panākt vokālā snieguma daudzkrāsainību un tīrību, lai atšķirtos no citiem – šādus mērķus savai darbībai kopš pirmsākumiem izvirzījis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņu ansamblis, kura dibinātājs – mūziķis un komponists Boriss Rezņiks joprojām ir uz skatuves "Eolikas" koncertos, tādējādi grupa pelnījusi senākās joprojām aktīvās Latvijas popgrupas titulu.

Jau ziņots, ka šogad Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" ieguvējus varēs uzzināt 26. februārī Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, un ikviens interesents to varēs vērot tiešraidē kanālā TV3 un TV3play.