Festivālu 'Vīnes klasika' atklās 'Sinfonietta Rīga' un čelliste Anastasija Kobekina

Koncerta programmā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta fināla triloģijas 39. simfonija, Jaunās Vīnes skolas pārstāvja Albana Berga 20. gadsimta sākumā tapušais skaņdarbs
"Liriskās svītas". Programmā iekļauts arī Roberta Šūmaņa čellkoncerts, kura atskaņojumā piedalīsies izcilā krievu čelliste, britu nacionālās raidorganizācijas BBC 3 programmas "BBC New Generation Artist" māksliniece Anastasija Kobekina, portālu "Delfi" informē VSIA "Latvijas Koncerti" pārstāve Ieva Mora.

Anasasijas Kobekinas vārds pasaules kultūras dzīvē pirmo reizi plaši izskanējis saistībā ar 2008. gada Eirovīzijas festivāla finālu, savukārt 2019. gadā Kobekina kļuvusi par Pētera Čaikovska Starptautiskā čellistu konkursa finālisti. Kā vēsta oragnizatoru pārstāve, atklājums Latvijas klausītājiem būs ne tikai viņas čella spēle, bet arī izvēlētais koncerts – Roberta Šūmaņa aizmirstais meistardarbs, kas pirmatskaņojumu piedzīvojis vien pēc komponista nāves.

"1850. gadā Šūmanis no dzimtās Saksijas pārceļas uz Reinzemi, kur saņem Diseldorfas kapelmeistara amata vietu. Līdzīgi kā citviet, un kā visa mūža garumā, arī Reinas krastos Šūmanis mēdz slīgt dziļā melanholijā, savu grūtsirdību remdējot ar skaņtēliem, mūzikas teoriju, diriģēšanu. Šis periods komponista dzīvē iezīmīgs ar plaša spektra muzikālo žanru sacerējumiem. Top viņa trešā, "Reinas" simfonija, bet jau pirmajās dienās pēc ierašanās Diseldorfā Šūmanis saraksta savu čellkoncertu. Domājot par Šūmani, klausītājs iztēlojas klavieres, taču maz zināms ir fakts, ka pirmais instruments, ko bērnībā apguvis dižais nākotnes komponists, ir čells. Arī pēc labās rokas traumas 19. gadsimta 30. gados Šūmanis uz mirkli aizdomājas, vai neatgriezties pie šī stīgu instrumenta, kaut vai, lai labāk izprastu simfoniskās mūzikas virtuvi," vēsta Mora.

Savukārt 39. simfonija Mibemolmažorā pieder pie Volfganga Amadeja Mocarta "lielās fināla triloģijas" simfoniskajiem audekliem, iezīmējot komponista profesionālā brieduma kulmināciju. Visas trīs ciklā ietilpstošās simfonijas, tajā skaitā arī 40. simfonija solminorā un 41. simfonija Domažorā ("Jupiters"), tapušas salīdzinoši īsā laika periodā - 1788. gada vasaras mēnešos. "Trūkst ziņu, vai komponista mūža laikā simfonijas tikušas atskaņotas, kā arī kādam nolūkam tās tapušas. Pastāv vien laikabiedru minējumi par Mocarta "iekšējo aicinājumu", vai nepieciešamību kaldināt jaunu muzikālo materiālu rudens abonementa koncertiem. Lai vai kā, Vīnes citkārt mutuļojošajai koncertdzīvei, 1788. gads nebija no tiem veiksmīgākajiem. Jau gadu iepriekš Austrijas ķeizars Jozefs II pieteica karu Turcijai, uz ko Vīnes smalkā publika reaģēja ar došanos ilgstošos ārzemju ceļojumos un Vīnes koncertdzīve neglābjami panīka," vēsturisko kontekstu ieskicē koncerta rīkotāju pārstāve.

Programmā iekļautais Albans Bergs savā daiļradē apvieno gan no sava skolotāja pārņemto sirreālisma tehniku, gan vēlīnā romantisma stilistiskos vaibstus. Pirmā pasaules kara gados un to izskaņā tapusi viņa iespaidīgā pretkara oda - brutāla reālisma caurstrāvotā opera "Voceks", bet 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē sievietes emancipācijas jautājumus Bergs risināja operā "Lulu". Pa vidu abiem mākslas kolosiem rodams kāds cits Vīnes komponista māksliniecisko autoritāti apstiprinošs opuss - sešdaļīgās "Liriskās svītas", kas tapušas laika posmā no 1925. līdz 1926. gadam.

"Kaut publiski darbs veltītas amata brālim Aleksandram Cemlinskim, tai skaitā "Lirisko svītu" 4. daļā ietverti citāti no Aleksandra Cemlinska 1924. gadā Prāgā pirmatskaņotās "Liriskās simfonijas", tomēr patiesībā šis darbs ir dziļi personisks komponista dzīves liecinieks. "Liriskajās svītās" iekodēta komponista aizkadra dzīve un dokumentē viņa ārlaulības attiecības ar Vīnes galantērijas preču ražotāja meitu Hannu Fuksu-Robetīnu," raksta Ieva Mora.

Jau ziņots, ka festivāls "Vīnes klasika" šogad norisinās no 18. februāra līdz 5. martam, piedāvājot koncertus Rīgā un Jūrmalā. Biļetes uz koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.