Grupa "Prāta vētra" atcēlusi šopvasar gaidāmos koncertus Krievijā, liecina grupas krievvalodīgajai auditorijai domātajā "Instagram" profilā publicētā informācija.
To, ka koncerti atcelti portālam "Delfi" apstiprināja arī grupas menedžmenta vadītāja Aija Auškāpa.
"Esam pasaules lielvaru politisko attiecību ķīlnieki un līdz ar mums arī tie, kuriem "Prāta vētras" mūzika stāv pāri demagoģijai, agresijai, naidam un karam. Mēs turpināsim savu ceļu, uzrunājot tos, kuri mūs dzird un sadzird," "Prāta vētras" vārdā saka Auškāpa.
Bija plānots, ka "Prāta vētra" koncertturneju uzsāks 2. martā Sanktpēterburgā, kam sekotu koncerts 4. martā Maskavā, bet vēlāk bija paredzēti vairāki koncerti aprīlī un maijā dažādās Krievijas pilsētās.
"Mūsu mīļie draugi! Ar lielu sarūgtinājumu pārceļam "BrainStorm" Krievijas turneju "Gads bez kalendāra, ieskaitot koncertus 2. martā Sanktpēterburgā un 4. martā Maskavā," teikts grupas paziņojumā.
"Diemžēl apstākļi ir stiprāki par mums," raksta grupa.
Paziņojumā arī teikts, ka līdz būs zināmi jauni koncertu datumi, tā grupa par to informēs savus fanus. Tāpat viņi aicina saglabāt biļetes, kas būšot derīgas uz nākamajiem kocertiem.
"Pagaidām solām būt jums tuvāk tiešsaistē un ticam, ka viss būs labi!" raksta "Prāta vētra".
Šajās dienās sociālajos tīklos raisījušās asas diskusijas un pārmetumi grupai "Prāta vētra", kura šopavasar bija ieplānojusi vērienīgu turneju Krievijā. Daudzi norādīja, ka laikā, kad Krievija mēnešiem ilgi uztur spriedzi pie Ukrainas robežas un draud izraisīt jaunu karu, šāda koncertēšana būtu neētiska. Savukārt Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar "Twitter" starpniecību pauda viedokli un izteica piedāvājumu apmeklēt Latvijas karavīrus Kosovā vai sniegt muzikālo priekšnesumu ukraiņu karavīriem.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 21. februārī, atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.
Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.
21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
