Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena, kad esam aicināti apstāties un ieklausīties sevī, apzināties mūžības jautājumus un aizlūgt par mieru pasaulē.
Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs savā mūzikā ir poētiska caurspīdīguma meistars. "Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību," ir komponista mākslas uzstādījums. "Diptihu" korim pats komponists nodēvējis par altārgleznu, kur pirmā daļa "Tēvreize" glezno Kristu, bet otrā daļa "Testaments" attēlo kāda svētā dzīvi. Tā pamatā ir 19. gadsimta ukraiņu nacionālā dzejnieka un ukraiņu neatkarības cīnītāja Tarasa Ševčenko slavenā poēma "Novēlējums". Savukārt komponista meditatīvajā skaņdarbā "Miera žēlastībā" ievīta Svētās Trīsvienības simbolika.
Gija Kančeli kordziesmā "Šūpuļdziesma saulei" saules vārdu slavinājis 27 valodās, apvienojot senās un mūsdienīgās kultūras, kā arī mūžības ideju, kur saule nekad nepāriet. Opusā "Amao omi" jeb "Bezjēdzīgais karš" korim un saksofonu kvartetam komponista brīvi izvēlētie gruzīnu vārdi raksturo dabas parādības, Gruzijas ainavas, un runā par kristīgām vērtībām.
Pētera Vaska "Pater noster" ir atslēga daudziem dzīves brīžiem, pāraugot divējādā aizlūgumā: gan viņa paša tēvam, debesīs mītošam, gan Visaugstākajam, "The Fruit of Silence" ar Mātes Terēzes vārdiem ir klusa meditācija par kalpošanas un mīlestības ceļu. Pirmā daļa "Logs" no "Trīs Česlava Miloša poēmas" komponēts kā gregoriskā korāļa dziedājums, šoreiz Rīgas Saksofonu kvarteta atskaņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
