Noklausies! Aleksandra Špicberga dzied Jēzus lūgšanu ukraiņu valodā

"Lai pasaule neapstātos, ir svarīgi paturēt prātā divas lietas. Vispirms to, ka katram ir jādara tas, ko viņš prot vislabāk, jālieto savas prasmes kopīgas lietas labā, kā arī, turpinot iesākto un neļaujot tam aiziet nebūtībā. Ja mēs katrs lietosim savus talantus – pasaule neapstāsies un gaisma nedzisīs. Otrkārt, - svarīgi ir atrast laiku, lai apstātos. Lai dotu laiku lūgšanai, domu un spēka sakopošanai, arī – atpūtai pirms tālāka ceļa un jaunām cīņām," atrast laiku lūgšanai un pārdomām aicina dziedātāja Aleksandra Špicberga.

"Šodien visas mūsu domas saistās ar Ukrainu. Šis laiks mums darījis Ukrainu tuvāku un pazīstamāku. Mēs iepazīstam ukraiņus, kā drosmīgu un stipru nāciju. Mēs kā no jauna atklājam Ukrainas sarežģīto vēsturi, ieraugot to citā, daudz plašākā – Eiropas un kristietības vēstures kontekstā," vēsta Špicberga.

"Mēs iepazīstam Ukrainu, kā patiesi ticīgu zemi, ar senu un daudzslāņainu baznīcas vēsturi. Valstī darbojas ap 36 000 reliģisko draudžu. Visplašāk izplatīta ir pareizticība, bet otra nozīmīgākā konfesija ir Latvijā mazāk zināmā grieķu katoļu baznīca, kas aptver 4,6 miljonu ticīgo teju četrtūkstoš draudzēs (Annuario Pontificio, 2016)

Grieķu katoļu, jeb uniātu baznīcas vēsture iesniedzas 16. gadsimtā, kad starp toreizējā Žečpospoļitas valstī dzīvojošajiem ukraiņiem un baltkrieviem tika noslēgts īpašs līgums – "Brestas ūnija", kas pievienoja Romas katoļu baznīcai šajā teritorijā esošās Krievijas Pareizticīgās baznīcas draudzes, saglabājot dievkalpojuma kārtībā tā saukto Austrumu rita tradīciju. Pavisam pasaulē šodien šādu baznīcu ir astoņpadsmit. Tās izplatītas galvenokārt Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos, Indijā. Tomēr Ukrainas grieķu katoļu baznīca ir pati lielākā šāda veida baznīca pasaulē," skaidro dziedātāja.

Dziedājums – Jēzus lūgšana ir ierakstīts Rīgas ukraiņu grieķu katoļu draudzes kapelā, kas atrodas līdzās Sāpju Dievmātes katedrālei Vecrīgā.

Jēzus lūgšanai ir zināms daudz melodiju, daudz versiju. Šajā reizē mūziķi iedvesmojušies no grieķu – katoļu Vissvētākā Pestītāja misijas Ļvivā (Missionaries of the most Holy Redeemer) māsas Terēzas Vodjanas dziedājuma.

Ierakstā piedalījās mūziķu apvienība – a capella grupa Aleksandras Špicbergas vadībā. Video autori: operatori – Kaspars Teilāns un Mārtiņš Naglis, skaņu celiņš – Andris Ūze, producente – Māra Špicberga.