Kā norāda Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji, tāda izmēra kokle skan zemos reģistros, tātad to var saukt par basa kokli jeb bāgu. Par bāgu to nosauca dižkokles izgudrotājs Jānis Eduards Krauksts. Viņš izgatavoja bāgu jau 1947. gadā, tomēr tas vairs nav spēlējams, jo daudzus gadu desmitus ir stāvējis kādas mājas bēniņos Jūrmalā.
Pēc rūpīgas izpētes kokļu meistars Rihards Valters izgatavojis dižkokles kopiju. Izpēti veica Rīgas Latviešu biedrības darba grupa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
