Tautai un globalizācijai. Tallinas mūzikas nedēļas apskats

Četrpadsmitajā norises reizē īsti patiesībai gan atbilda tikai vidējais vārds šā mūzikas foruma nosaukumā, jo pasākumi norisinājās arī visnotaļ eksotiskajā Krievijas pierobežas pilsētā Narvā, bet koncerti notika no 5. līdz 7. maijam. TMN laikā norisinās arī starptautiska mūzikas konference, kā arī pilsētas festivāls, kurā iesaistītas arī, piemēram, mākslas galerijas, taču ar visu to oficiālās foruma norises dienas bija no 4. līdz 8. maijam.

Apjoms pamatīgs, tādēļ katrs apmeklētājs patiesībā ir spiests uzbūvēt pats savu festivālu. Piemēram, ar fokusu uz arvien lielāku popularitāti gūstošo mūsdienu tautas mūziku, kas 2022. gada TMN izlaidumā bija pat ļoti pamatojama izvēle. Tautas mūzikai un tās dažādajām izpausmēm mūsdienās veltīti koncerti notika gan 5., gan 6. maijā, kas tad arī bija foruma koncertdienas tieši Tallinā.

5. maijā populārā Viljandi folkfestivāla apvienoto programmu kopā ar spilgtu Āfrikas mākslinieku atrādīšanos bija iespējams izbaudīt teātra centrā "Vaba Lava", bet 6. maijā ļauties folktronikas ievelkošajiem skāvieniem turpat Telliskivi kvartālā esošajā kaimiņmājā – foto mākslas centrā "Fotografiska".

Divi lieliskas dažādības un muzikāla kolorīta piesātināti vakari ar īpašu uzsvaru uz otro, kas bija ļoti veiksmīgs minifestivāls iekš lielfestivāla. Pirmajā koncertvakarā nedaudz mulsināja ļoti izteiktā žanriskā eklektika, jo igauņi bija iecerējuši radīt muzikālā tenisa kokteili, kas ik pēc pusstundas pārsit bumbiņu uz otru skatuves malu – no igauņu un skandināvu muzikālās kultūras pārstāvjiem Viljandi folkfestivāla pusē pie afrikāņu mūsdienu tautas mūzikas jaunajiem karognesējiem programmā "Africa NOW!".

Līdz ar to sanāca pārāk liela stilistiskā mētāšanās, kas acīmredzami mulsināja publiku un veicināja pastiprinātu tās mainību, kas šāda mēroga pasākumos īsformāta koncertprogrammā gan nav nekas pārāk neparasts. Lai kā arī nebūtu, īstenu jaudu, ko likt pretī allaž ar ritmisko mūziku pārņemtajiem afrikāņiem, igauņi spēja piedāvāt vien vakara noslēguma daļā, kad uz skatuves kāpa vietējā ukraiņa Ruslana Tročinska vadītā folkroka brigāde "Svjata Vatra", kamēr pārējā vakara daļā Viljandu skatuves pusē pārsvarā valdīja ziemeļnieciski melanholiskas skaņu vibrācijas.

Īpaši šeit gribas izcelt jaunu vijolnieču duetu "Leik", kas tikai nupat laidis klajā savu debijas albumu un piedāvā melodiski iegrimt igauņu rūnu senatnē, līgojot muzikālā laivā brīžiem arī gluži lībiskā manierē. Tāpat sevi kārtējo reizi spilgti apliecināja neparastais koklētājmeiteņu duets "Duo Ruut", kas allaž liek izbrīnā vērot neticamo sinhronitāti, ar kādu abas dāmas reizē spēlē vienu mūzikas instrumentu un arī dzied.

Neparastu muzikālo programmu bija sagatavojis arī skandināvu stīgu instrumentu trio "Northern Resonance", kas savās muzikālajās ainavās savij kopā tādu retu kompāniju kā baroka laika violu viola d'amore, norvēģu tautisko vijoli hardingfele un zviedru vijoles un arfas krustojumu ar taustiņiem nyckelharpa. Atsevišķā koncertā un visticamāk ne apjomīgajā "Vaba Lava" zālē tas noteikti varētu būt diezgan brīnišķīgs koncerts, kas aizved klausītājus dažādās ziemeļu senās un tautiskās mūzikas izpausmēs.

Dominējošie 5. maija vakarā tomēr bija afrikāņi. Eiropeiskāko skanējumu "Africa NOW!" programmā piedāvāja zambiešu-skotu dziesminiece Namvula, kas savā mūzikā spēj veikli sajaukt kopā kā zambiešu tautas mūzikas, tā britu folka noskaņas, radot gluži vienkārši patīkamas dziesmas, kas visticamāk vairāk uzrunā tieši Eiropas auditoriju.

Par eksotiskāku priekšnesumu parūpējās Rietumāfrikas valsts Burkinafaso pārstāvji "Yelé". Grupa, kas vēl tikai gatavojas izdot debijas albumu un šobrīd iemēģina tā dziesmas, dodoties ceļā pie saviem potenciālajiem klausītājiem. "Yelé" mūzika variē no afrikāniska misticisma līdz jautrai ballītei un tas tiek panākts ar ģitāras, maliešu stīgu instrumenta ngoni un tibetiešu pūšamtaures dungčena palīdzību. Festivāla programmā gan bija minēts, ka uz skatuves būs Austrālijas aborigēnu nacionālais pūšaminstruments didžeridū, taču tā visticamāk bija kļūda, jo abi instrumenti ir visnotaļ līdzīgi kā skanējumā, tā izskatā. Eksotika, tātad, jau pašā instrumentu izvēlē.

Īstenu jautrību piedāvāja kā franču, tā alžīriešu muzikālo kultūru pārstāvošā apvienība "Rabie Houti Band" – kvintets, kas spētu iekustināt jebkuras nacionalitātes zaļumballi, veikli miksējot kopā alžīriešu izpratni par vijoles skanējumu ar blūzīgas ģitāras, uzstājīgu perkusiju, izteikta basa un arī sintezatoru skaņām. Tikpat raibs ir arī stilistiskais mikslis, kas variē no orientālām melodijām līdz rokmūzikai un fankam. Garlaicīgi nav ne mirkli, tādēļ "Rabie Houti Band" ir globālās mūzikas melomāniem tik tiešām iesakāms medījums.

Ja jau par blūza klātbūtni, tad tā paša koncertvakara sākumā TMN uzstājās arī autentiskā blūza virzienā šobrīd savu muzikālo fokusu vērsušais ģitārists Edgars Rubenis. Turklāt interesanti, ka eksperimentālās mūzikas festivāla "Skaņu mežs" rīkotajā pasākumā turpat netālu Telliskivi kvartālā esošā restorāna "F-Hoone" koncertvietā "Must". Atmosfēra Edgara blūza lidojumam simts gadus senā pagātnē bija pat ļoti pateicīga, vienīgi bija žēl, ka vakars vēl tikai uzņēma apgriezienus. Respektīvi, ļaužu varēja būt vairāk, taču tie, kas bija ieradušies, ieklausījās mūsdienām tik neparastajā un par laika mašīnu kalpojošajā mūzikā itin aizrautīgi.

Īpaši šajā TMN gribas uzslavēt igauņu psy-trance folk apvienību "Oopus", kas nākamās dienas vakarā foto mākslas centrā "Fotografiska" bija ne tikai noslēdzošie hedlaineri, bet arī visa folktronikas vakara organizētāji. Šeit lielisks bija viss – mākslinieku izvēle, programmas salikums, apmeklējums un attiecīgi publikas atsaucība.

Un īpaši jāizceļ Igaunijā superpopulārā power-folk trio "Trad.Attack!" bundzinieka Tonu Tubli solouzstāšanās, kuras laikā viņš nodemonstrēja mūsdienu digitālās tehnikas iespējas muzicēšanā, skatītāju acu priekšā remiksējot igauņu mūsdienu tautas mūzikas ("Trad.Attack!", "Duo Ruut") skaņdarbus. Viņa bungu komplekts bija aprīkots ar "Sunhouse Sensory Percussion" sistēmu, kas ļauj bundziniekam, uzsitot ar bungu vālītēm, būtībā vadīt pašam savu orķestri. To visu pie katra uzsitiena papildināja arī sitiena brīdī iedegošos lampiņu gaismu spēle. Viena cilvēka šovs visā tā naivumā un krāšņumā!

Par balkāniski ziemeļafrikāniskas ievirzes ballīti 6. maija vakarā gādāja tunisiešu-itāļu trio "Fanfara Station", grūvu turot ar dīdžeja palīdzību, bet koncertjautrību panākot ar perkusiju, pūšaminstrumentu un beigu beigās arī aizrautīga arābiskā dziedājuma neatvairāmo šarmu. Savukārt daudz nopietnākā vīzē uzstājās ukraiņu-kanādiešu trio "Balaklava Blues", ko bija iespējams redzēt arī svētdienas vakarā koncertvietā "Tu jau zini kur" Tallinas kvartālā. Tajā, kas Rīgā, ne Tallinā.

"Balaklava Blues" ir 2014. gada Kijivas barikāžu laikā radusies apvienība, kas spēlē agresīvu elektronisko mūziku savienojumā ar ukraiņu tautas mūzikas motīviem, izmantojot trīs orķestra basa bungas, vijoli un taustiņus. Brīžiem trio masīvo skaņas sienas uzbrukumu arī piebremzē, ļaujoties romantiskākām izjūtām un pirmajā plānā izvirzot grupas dalībnieces Maričkas Marčikas skaisto un spēcīgo balsi. Grupas runāto vēstījumu galvenais novadītājs publikai gan ir viņas vīrs – ukraiņu izcelsmes kanādietis Marks Marčiks. Un vēstījumi šobrīd loģiski ir par krievu sarīkoto ārprātu brīvajā un sirds, nevis šaujamieroču, uguni baudīt gribošo brīvo cilvēku pasaulē…

Kā jau minēts iepriekš, noslēdza lielisko folktronikas vakaru paši tā organizētāji "Oopus", radot "Fotografiska" sienās jau īstena etnoreiva sajūtu – aizvien ātrāki tehno bīti mijās ar grupas dziedātājas Mari Mentalo etnisko dziedājumu un dūdu spēli, kamēr trīs grupas vīri nodrošināja kā elektroniski muzikālo, tā vizuālo šovu ar dūmu lielgabalu salūtu visam pa vidu. Pēc šī loģisks TMN vakara turpinājums bija visnakts reivs Tallinas underground elektroniskās mūzikas kultūrai atvēlētajā klubā "The Hall", bet līdz ar to fokuss uz tautas un globālo mūziku foruma programmā bija izskanējis.

Uz TMN noteikti ir vērts doties, jo arī šoreiz Tallinā bija izteikta starptautiska multifestivāla sajūta. Iespējams, pat vairāk, nekā jebkad iepriekš, jo cilvēki šķiet izslāpuši pēc gluži vienkārši normālas dzīves un naktsdzīves baudīšanas. Tomēr ieteicams jau sākotnēji atrast savu kultūrfokusu, lai neapmaldītos TMN lielajā piedāvājumā. Otrs variants, protams, ir gluži vienkārši ļauties plūsmai, kas visticamāk arīdzan pārvēršas par itin labu stāstu, ko vismaz daļēji atcerēties.