Vasarsvētkos, 5. jūnijā, pulksten 15 notiks labdarības koncertu Skaistkalnes baznīcas torņu atjaunošanai. Koncertā uzstāsies Dita Lūriņa-Egliena, Karīna Tatarinova un Jānis Paukštello.
Kā vēsta koncerta rīkotāju pārstāve Inese Libere, Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcils agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā. Lielajai trīsjomu bazilikai rietumu galā līdz sagraušanai Otrā pasaules kara laikā pacēlās divi iespaidīga izmēra torņi. Nu baznīca Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā piedzīvo vēsturisku atdzimšanu.
"Baisā situācija un notikumi Ukrainā, kad viss tiek iznīcināts, arī kultūras mantojums, pašiem Latvijā liek apjaust, ka neesam tikuši galā ar Padomju laika sekām," norāda Libere. Viņa saka - koncerts Skaistkalnes baznīcā tiek rīkots, lai dziedinātu, sakārtotu brūces – to, kas mums vēl ir palicis no kara laikiem. Šobrīd ir izstrādāts konkrēts plāns, darbojas konstruktoru un arhitektu komanda, lai torņi beidzot paceltos pāri kara drupām.
Pasākuma ienākumi tiks ziedoti Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas torņu atjaunošanai.
1932. gadā laikrakstā "Māras Vēstnesis" par dievnamu rakstīts: "Skaistkalnes baznīca ir kultūras piemineklis, ir jauka piemiņa no tiem, kas novārdzinātiem gariem sniedza ticības gaismu. Vairāku gadu simteņi ir nogrimuši mūžu dzelmē, bet šis dievības templis vēl stalts un brožs rēgojas. Uz augstā un skaistā kalna viņš gleznā un graciozā itāļu renesanses stilā paceļas; viņš tur stila garā ir tik nopietns, tik pilns augstības it kā uz mūžu nostādīts; slaidie baltie torņi, kas sniedzas pret zilo debess jumu, ir pacelšanās augšup uz debesīm." Diemžēl Otrais pasaules karš un Padomju armija šo skaistumu iznīcināja, sabombardējot baznīcu. Stāsta, ka pēc kulta celtnes sagraušanas, cilvēki esot vākuši svēto zemi kabatas lakatiņos un nesuši uz mājām - svētībai.
Atskatoties vēsturē, par senākās, domājams pavisam nelielās ozolkoka baznīcas tapšanu stāsta leģenda. Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels, kurš toreizējo Šēnbergu 1640. gadā ieguva savā īpašumā, esot zaudējis redzi, taču caur lūgšanām to atkal atguvis. Pateicībā Dievam par savu brīnumaino atveseļošanos viņš esot apsolījis par saviem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu. Ceļā no medībām, pulkveža zirgs pēkšņi esot nometies ceļos uz kāda pakalna. Muižnieks to iztulkojis kā Dieva gribu un licis tajā vietā celt baznīcu. "Izpildīdams savu klusībā doto solījumu, viņš 1658. gadā iesāka būvēt baznīcu un klosteri. Nesagaidīja tomēr būves beigas, jo 1665. gadā nāve pārrāva viņa dzīves pavedienu. Viņa dēls un mantinieks Vladislavs, Inflantijas vojevoda, pabeidza šo darbu", raksta "Māras Vēstis". Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna apmēram 300 metrus austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. 17. gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, vecā koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat 19. gs. otrajai pusei.
Jaunās, senās itāļu baroka baznīcas celtniecība sākās 17. gs. 80. gados un 1692. gadā milzīgā un greznā baznīca tika pabeigta. Gadskaitlis ir lasāms virs dievnama centrālajām durvīm apmetumā veidotajā kartušā līdzās jezuītu ordeņa devīzei "AD MAIOREM DEI GLORIAM".
Veidosim Skaistkalnes Dievmātes svētvietu par kopā būšanas un mīlestības vietu visiem Latvijas iedzīvotājiem un svētceļniekiem no visas pasaules.
Biļete – ziedojums nopērkama "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
