Līgo skaņu celiņš 2022. 'Auļu' albuma 'Sit, Jānīti!' apskats

Turklāt šis ir pirmais Jāņu albums pasaules mūzikas vēsturē, kas nācis klajā arī "Dolby Atmos" formātā. Lai kā jaunais 9.1.6 skandu izvietojums patiktu "Auļu" galvenajam stūrētājam Kasparam Bārbalam, tas, protams, joprojām nav nekas demokrātisks un visiem brīvi pieejams. Jā, jauno formātu ir iespējams imitēt stereo sistēmā arī visiem "Apple" produktu lietotājiem, ieslēdzot attiecīgo 3D audio efekta jeb "spatial audio" izvēlni, bet, būsim jau nu godīgi, it īpaši Līgo svinību kontekstā visticamāk paliksim pie vecā labā stereo.

Palikt mūzikas straumēšanas servisos pie "Auļu" izvēlnes gan noteikti būs jēga, jo šis ir ļoti labs Līgo skaņu celiņš. Uzreiz gan jāsaka, ka varbūt gribētos izdzirdēt nedaudz neparastāku svētku dziesmu izvēli, jo iedziedātās pārsvarā dzirdētas jau ne vienā vien versijā, taču, ja reiz vienojāmies par demokrātiskumu skaņas formātā, tad nāksies vien to darīt arī attiecībā uz saturu.

Jā, šis nav instrumentāls "Auļu" albums, jo grupa turpina sadarboties ar dažādiem dziedātājiem i no pašu, i no tāltālām zemēm. Ārvalstu viesi gan šoreiz piedalījās tikai jaunā albuma prezentēšanas koncertā Valmiermuižas etnomūzikas festivālā un albumā nav dzirdami, atstājot tā noskaņu simtprocentīgi latvisku. Par to šoreiz parūpējas dzidri un enerģijas pilni dziedošā jauniešu folkloras studija "Banga", kas rudenī plāno laist klajā pati savu talkas dziesmu albumu, jau ne pirmo reizi ar "Auļiem" sadziedošā "tautumeita" Asnate Rancāne, Iecavas folkloras kopu "Tarkšķi" pārstāvošā Anna Patrīcija Karele, kā arī raženi vīri balsī un dvēselē – Andrejs Planders un Eduards Plankājs no Ropažu folkloras kopas "Trejasmens" kopā ar Edgaru Zilbertu no "Vilkačiem". Savukārt albuma noslēgumā dzirdams pat diriģentu Ozolu ģimenes kūrētais koris "Pa Saulei". Vēriena, kā jau "Auļiem" ierasts, netrūkst.

Jaudīgākais skaņdarbs digitālajā jaunalbumā "Sit, Jānīti!" gan ir pats pirmais – "Saule brida miglājos", kas tapis kopā ar Asnati Rancāni un varētu tikt pasludināts par neoficiālo šā Līgo vakara saulrieta himnu. Tam piemīt visas nepieciešamās īpašības, ieskaitot spēcīgu skanisko vērienu, maģisku mantrisko sajūtu un kaut kur dziļāk par apziņas virsējo slāni iekodētu latvisko kodu.

Arī ar tik tiešām svaigi skanošo "Bangu" kopā tapušie "Jānīts sēde ozolā", "Jānīšam zelta josta", "Zāļu nasta mugurā" un "Jānīt's stāvēj' kalniņāi" ir gana jaudīgas un "auliskas" tautasdziesmu apdares, taču ievaddziesmas dziļumu tās tomēr neaizsniedz. Vistuvāk tam pietuvojas kā reizi albuma ievaddziesmai sekojošā "Jānīts sēde ozolā". Iespējams pateicoties suitiskajam dziedājumam, nepiemirstot visiem labi zināmo patskaņa "ē" izstiepšanu deviņjūdžu garumā.

Laba jauda it kā piemīt arī "Trejasmens"/"Vilkaču" vīru iedziedātajām dziesmām "Jānīts jāja visu gadu", "Sanācieti, Jāņa bērni", "Es redzēju Jāņu nakti" un "Līgo lauki, līgo pļavas", taču tām salīdzinoši pietrūkst minētā dziļuma. Tās drīzāk ir vienkārši kvalitatīvi aranžētas un vai nu jestras, vai attiecīgi liriskas tautasdziesmu apdares. Vājākā dziesma albumā ir "Jāņu diena svēta diena", jo Annas Patrīcijas Kareles dziedājums diemžēl nepārliecina un arī pats aranžējums ar visu "līgo, līgo, rallallā" trelli šķiet "Auļu" albumam mazliet par "tarkšķīgu".

Noslēgums kopā ar kori ir gluži vienkārši skaists un it labi iederētos dziesmu svētku programmā, taču arī tam nedaudz pietrūkst "auliskā" dziļuma. Iespējams, ka "Auļi" paši uzlikuši sev jau ļoti augstu muzikālās kvalitātes un vienmēr gaidāmās jaudas latiņu, it īpaši, ja atceramies vērienīgo pirmskroņadraņķa projektu "Senču balsis", tādēļ šāds līgojošs Jāņu albums joprojām šķiet mazliet zemāk tēmējošs veikums.

Tomēr prieks par lielisku etnopapildinājumu muzikālajam svētku galdam. Atliek vien minēt, ko trīs galvenie grupas komponētāji un aranžētāji – Kaspars Bārbals, Mārtiņš Miļevskis un Edgars Kārklis – "Lauskas" studijas 9.1.6 atmosfērā izperinās pēc gada vai diviem. Jo ilgāk "Auļi" mierā nenosēdēs, tas nu tā kā būtu nojaušams.