Operas pirmizrāde notika 1865. gadā, un tā piedzīvoja triumfu. Latvijā visā pilnībā "Tristans un Izolde" pēdējoreiz atskaņota pirms 100 gadiem – 1921. gada pavasarī Latvijas Nacionālajā operā.
Operas tapšanu un neskaitāmos atskaņojumus apvij krāšņi un dramatiski stāsti. Ķeltu leģendā par Tristanu un Izoldi vēstīts par mīlu, kas stiprāka par likumu, sabiedriskajām normām un pienākumiem. Ne Tristans, ne Izolde ne uz mirkli nevēlas apspiest savas jūtas, tieši pretēji. Operas tapšanas laikā pats Vāgners bija traki iemīlējies sava labdara un kvēla atbalstītāja Oto Vēzendonka dzīvesbiedrē Matildē, bet šis mīlasstāsts bija vairāk ar ilgošanos, nekā ar piepildījumu saistīts.
Operu "Tristans un Izolde" uzskata par jaunu sākumu Vāgnera dzīvē un operas vēsturē vispār. Tajā dominē nevis sižets, kā tas pieņemts operpasaulē, bet refleksija par cilvēka esību.