Spried ar Delfi: Kristaps Eklons, Kārlis Arājs - 1
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI
Es nāku no alternatīvās mūzikas scēnas, kur mošpiti ir populāra koncertu daļa. Tur visiem ir zināmi nerakstītie likumi – ja kāds pakrīt, tad to cilvēku pieceļ, ja kādam ir slikti, tad palīdzam tikt ārā no mošpita, ja kādam pazūd brilles, tad palīdzam atrast, ja kāds uzvedas kā āpsis, tad to cilvēku izlidinām ārā no koncerta. Taču šķiet, ka šie noteikumi ir tik nerakstīti, ka ārpus šīs scēnas tos neviens neievēro.

Aizvadītajā nedēļas nogalē biju festivālā "Positivus", kas pats par sevi bija ļoti jauks pasākums, taču mošpiti gan tādi nebija. Vairākkārt piedzīvoju situācijas, kad pakritušus cilvēkus neviens, izņemot mani, negrib pacelt, kad visi gāžas virsū viens otram bez jebkādas sajēgas, kad neviens neskatās zem kājām un ir gatavi samīdīti ikkatru, kam nepalaimējies pasprukt malā. Vai šādi jābūt? Vai arī mēs gaidām savu "Astroworld"?

Tiem, kas nezina – mošpiti nāk no 80. gadu pankroka scēnas, kad attīstījās tā dēvētā "slam dancing" jeb lēkāšana apkārt, triecoties vienam otrā. Laika gaitā tas izauga līdz dažādiem mošpitu paveidiem – "circle pit", "wall of death" un tamlīdzīgi, taču princips vienmēr palika, ka tā ir emociju izlāde drošā vietā. Protams, ir atsevišķi izņēmumi, jo cilvēki nav vienādi, piemēram, "metalcore" koncertos mošpiti būs krietni bīstamāki nekā pankroka šovos, jo tur cilvēki pieiet šai lietai agresīvāk, bet joprojām pūlis pats sevi kontrolē un nevienam netiek ļauts apzināti kādam darīt pāri.

Positivus FestivalKoncerti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit