Cēsu mākslas festivāla ietvaros notiks koncerts 'Hildegardes meditācijas'

“Koncerts “Hildegardes meditācijas” ir iegremdēšanās mierpilnā skaņas telpā, ko stundas garumā piepildīs pārlaicīgi skaistie viduslaiku mūķenes, svētās Bingenes Hildegardes dziedājumi, Arvo Pērta, Žannas Demesjē, Orlando Gibonsa, Raiena Klēra instrumentālie opusi, Alfonso X un 12.-13. gs. spāņu vokālā mūzika, kā arī monohorda un Tibetas skanošo trauku un dažādu zvanu skaņu improvizācijas. Šodienas nemierīgajā laikā apzināti izvēlējāmies pievērsties dziedinošām un dvēseles spēkus harmonizējošām saskaņām, iesaistot koncerta atskaņojumā arī instrumentus, kas tiek plaši izmantoti mūzikas terapijā. Koncerta programma veidota kā vienots, nepārtraukts skaņas plūdums," skaidro Antra Dreģe.

Bingenes Hildegarde (1098–1179) ir, iespējams, pirmā mūzikas vēsturē vārdā nosauktā profesionālā komponiste sieviete — savdabīga un ietekmīga viduslaiku personība. Viņu zināja kā izcili apdāvinātu mistiķi un pravieti, ķeizaru un pāvestu padomdevēju, daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autori. Visas Hildegardes dziesmas ir sakrālas, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlusies dievišķajās vīzijās, kas bija kopā ar viņu jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bija mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss. To apliecina salīdzinājums, ko, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā, teicis kāds viņas laikabiedrs: “Tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas.”

Koncertā piedalīsies vokālā grupa “Putni”. Grupas repertuārā Bingenes Hildegardes mūzikai ir īpaša vieta. Kopš 2006. gada pie klausītājiem nonākušas jau vairākas šai izcilajai viduslaiku personībai veltītas programmas, tostarp “Hildegardes sapņi”, kas pagājušogad tapa kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un komponisti Eviju Skuķi, saņemot pilnas skatītāju zāles ovācijas garīgās mūzikas festivālā Beļģijā. Šogad programmā “Hildegardes meditācijas” tiek turpināta sadarbība ar Kristīni Adamaiti, kas 2014. gadā saņēmusi “Lielo Mūzikas balvu” par darbu ansamblī. Šim sastāvam pievienosies savdabīgi skaistās balss tembra īpašniece, dziesminiece Anta Eņģele, kas šoreiz ierastās ģitāras vietā spēlēs viņas īpašumā esošo monohordu. Tibetas skanošos traukus, vibrofonu un citas perkusijas kopā ar “Putnu” dziedātājām spēlēs Virdžīnija Laube-Vītiņa.

Cēsu Mākslas festivāls šogad norisinās sešpadsmito reizi. Tā ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Zilā līča māja”, kuras balsts ir mākslinieku Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība.

Koncertzāles “Cēsis” galerijā līdz 14. augustam būs skatāma Daiņa Pundura keramikas trauku izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”. Ekspozīcija ir iecerēta kā inscenējums pagātnē nenotikušiem notikumiem.

Savukārt līdz 28. augustam Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.” Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa u. c. mākslinieku darbi.

31. jūlijā koncertzālē “Cēsis” aizsāksies teātra izrāžu Grand Prix skate. 31. jūlijā skatītājiem būs iespēja vērot Dailes teātra izrādi “Esiet sveicinātas, skumjas”, 3. augustā Liepājas teātra “Sarunu koncerts. Čaklais. Cits.”, 10. augustā Valmieras drāmas teātra “Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?”, savukārt 20. augustā – Latvijas Nacionālā teātra “Mazā naudiņa”. Izrāžu atlasi veikusi teātra kritiķe, Zane Radzobe.

Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē. Skaistajā un ainaviskajā estrādē vasaras vakara noskaņās apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu.

Pilna festivāla programma skatāma šeit.