Gaišuma spēks pār tumsību. Haralda Sīmaņa albuma apskats

Jā, šis albums oficiāli, kā sveiciens pašam māksliniekam 70 gadu jubilejā, nāca klajā jau pērnā gada rudenī. Nē, šim albumam nav sakara ar džezfanka grupas "Very Cool People" un dažu labi zināmu reperu kopīgi radīto tāda paša nosaukuma koncertprogrammu/albumu. Šajā "Pa apli" vārdu ir krietni mazāk un tos pašus Sīmanis kā izgaršodams te izkliedz, te izlīgo pa riņķi. Tāds ir viņa stils un tā tas vislieliskāk darbojas. Tekstu autors - Arvīds Ulme.

Papildinātas ar muzikālajiem slāņiem, to rindas skar kā sentimentālas dvēseles, tā pēc taisnīguma un gaismas saucošās. "Lai līst gaišs lietus tumsībai sejā" ir frāze no albuma otrās dziesmas "Ar sauli karogā" un pieteikta uz vāka kā jaunās programmas apakšnosaukums. Pirms albuma izdošanas Sīmanis kopā ar Ilzi un Andri Gruntēm šīs dziesmas pielaikoja jau pērn, uzstājoties, piemēram, Spīķeru radošajā kvartālā.

Dzīvi un baudāmi skanošo programmu mūziķiem un skaņu režisoram Ivaram Ozolam izdevies pārnest arī uz albumu, kurā netrūkst audiālu pārsteigumu. Dziesmas nebeidzas līdz ar dzejas rindu aiztecēšanu, bet aizķeras aiz atskaņotāja adatas un piedāvā uzmanīgām ausīm padauzīties ar mūziku tverošo apziņu. Visvairāk šajā ziņā atvēlēts izpausties Ilzei Gruntei, kura pārslēdzas ne tikai starp akustisko 12 stīgu un elektrisko ģitāru, bet izvilina svaigas skaņas arī no mandolīnas, čarango, baglamasa, kā arī blokflautas, klavierēm un zvongo, nepiemirstot pat svilpavnieku.

Ar dažādiem piesitamiem brīnumiem ierasti sevi apdzīvojis arī bundzinieks Artis Orubs, kurš viseksperimentālākajā albuma dziesmā "Aizgriezies virpulī" paspēj pat paspēlēties ar mīkstajām rotaļlietām un velosipēda riteni. Viesiem albumā vispār atvēlēta ļoti nozīmīga muzikālā loma, taču Sīmanis līdz ar to netiek aizbīdīts dibenplānā. Viņu tik viegli no priekšplāna neaizdabūsi, jo atliek ieskanēties jaunai dzejas rindiņai, lai uzreiz būtu atkal skaidrs, kurš šeit ir galvenajā lomā.

Vairākās dziesmās Sīmaņa balss saplūst neparastā tandēmā ar Ievas Akurateres dziedājumu, tāpat labi pamanāmu artavu devusi arī Zane Šmite, kura jau minētajā "Ar sauli karogā" brīžiem pat dominē ar neparastu, ne ierasti folkloristisku, tomēr spēcīgu dziedājumu, liekot pavērties krāšņajā vinila plates noformējuma atvērumā, vai šajā dziesmā tik tiešām dzied viņa.

Pāris dziesmās ar soloģitārista vieglumu sevi apliecina arī Valdis Vanadziņš, tāpat albumā piedalās Marta Anna Grunte un Samanta Veckalne, taču tas gan neliekas pārāk veiksmīgs izgājiens. Uz bērniem tēmēta albuma pusi kā pelīte miedziņu pavelk jau B pusi ievadošā "Čuņčiņa šūpuļdziesma", taču ar pārliecību šajā laukā iesoļo "Sliktā ierēdņa dziesma". Protams, ironija ir skaidra – bērniem domātā albumā par ierēdņiem gluži nedziedātu, tāpat arī par krastmalā piesmietu upi, kas "smilkst, ka meži ir slimi, ka purvi mirst". Tomēr bērnišķīgais vokāls pastumj konkrēto dziesmu ārpus, lai arī dažādās, taču saliedētās kopnoskaņas.

Dabai un sajūtām pie tās krūts veltīts gandrīz vai viss albums, savu daļu gan atstājot arī cilvēkmīlestībai, taču atminēsimies, ka dzejoļu autors ir arī Vides aizsardzības kluba prezidents. Un neviena rinda albumā nešķiet morāli novecojusi. Drīzāk jau otrādi – brīžiem izsāp iespējams pat vairāk kā radīšanas brīdī.

Dziesmas gluži nevar saukt par jaunām. Tās Sīmaņa milzīgajai, vairākos simtos mērāmajai dziesmu vācelei pievienojušās gadu desmitu laikā. Draugiem padziedātas, radiem, sev un ģitārai, tādēļ par tautai īsti zināmām nekādi nav uzskatāmas. Tagad apaudzētas ar kolorītiem aranžējumiem, tās pilnā mērā uzskatāmas par jaunām. Līdz ar to, nē, "Ezera" šeit nav.

Ir tikai tāda vispārcilvēciska sajūta, ka ar Haralda gaišuma spēku mēs tumsību uzvarēsim, jo viņš spēj pavilkt līdzi daudzus citus. Un tam nav sakara ar tiem, kam "uz priekšu kad jālien – viss pārējais lieks, nav laika mums apkārt skatīties". Sīmanis ir kā patiess, neizskaistināts magnēts, kurš pievelk joprojām domāt un just gribētājus un ir skaists tieši savas nemaskētās vienkāršības diženumā. Viena no spilgtākajām Latvijā izdotajām vinila platēm, kā jau nosaukto mūziķu radītajā saturā, tā Māra Ločmeļa tā sauktās slapjo plašu stilistikas fotogrāfijās noformējumā.