Izdevniecības "Liesma" 1989. gada izdevums "Ļaunuma puķes. Parīzes splīns. Mākslīgās paradīzes" kalpojis kā galvenais satura nesējs "+K+M+B" mistiķiem ar pašu franču dzejnieku, kurš, kā krājuma ievadā raksta viens no atdzejotājiem Augusts Štrauss, ir bijis tiesāts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 19. gs. Francijā dzīvojošā Bodlēra dzeja izplenījās ne tikai cenzūru, bet arī vispārēju nosodījumu – tika uzskatīts, ka dzejas rindās parādās rupjība un zaimi tikumībai.
"+K+M+B" turpina nest izcilā dzejnieka reālistiskās un neizskaistinātās vārsmas par sabiedrību uz eksperimentālo toņu viļņiem, piešķirot izteiktajiem simboliem sevišķu un arī klišejās balstītu noskaņu. Kā norāda paši mākslinieki, Bodlēra dzeja nerunā par ļauno, bet gan tieši pretēji – neizskaistinātās realitātes atklāšana palīdz tuvināties tiem, no kuriem gribētos izvairīties visvairāk. Bodlēra dzeja ir kā spogulis, kas ļauj ielūkoties savu pašu tumšajās un netikumiskajās dzīlēs, kurās gaismu var ienest, tikai skaudri izcilājot mēslus, kas tajās slēpjas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
