Foto: Wiener Staatsoper/Michael Pöhn

Uz kinoteātra "Splendid Palace" lielā ekrāna 16. septembrī pulksten 19 varēs noskatīties Žorža Bizē operas "Karmena" iestudējuma tiešraidi no Vīnes valsts operas. Jaunajā interpretācijā titullomu dziedās pasaulē slavenais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča.

Jaunais "Karmenas" iestudējums Vīnes Valsts operā veidots 2021. gadā, bet Elīna Garanča šajā iestudējumā titullomu pirmo reizi dzied tikai šī gada septembrī. Režisors ir katalānietis Kaliksto Bieito, kas pazīstams kā viens no radikālākajiem klasisko operu interpretiem, tāpēc mūzikas baudītāji uz skatuves varēs sagaidīt izaicinošus kadrus, vēsta kinoteātra pārstāvji.

Bizē Karmena ir Elīnas Garančas loma, kas viņai atnesa pasaules mēroga slavu. Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā Elīna Garanča dziedāja Rīgā, 2007. gadā, iestudējumā, ko veidoja režisors Andrejs Žagars un diriģents Karels Marks Šišons.

Garanča Karmenu dziedājusi arī Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, Bavārijas Valsts operā, Stokholmas Tautas operas, Minhenes Nacionālajā teātrī, Karalienes Sofijas mākslas pilī Valensijā un Metropoles operā Ņujorkā.

"Viņa dzied ar bagātu skaņu, viņai piemīt nekļūdīga nianšu un frāžu zemtekstu izjūta un valdzinošs jutekliskums. Balss dzidrums dara viņas Karmenu gudru un viltīgu," par Elīnas Garančas Karmenu rakstījis "The New York Times" kritiķis Entonijs Tomasīni.

Žurnāls arī pasludinājis mākslinieci par labāko Karmenu ceturtdaļgadsimtā: "Ar savu kaislīgo "Karmenu" dīva apliecina, ka sasniegusi savas karjeras pilnbriedu un tuvojas jaunai mūzikas paradigmai savā daiļradē."

Žorža Bizē opera "Karmena" gadu gaitā kļuvusi par vienu no visu laiku iemīļotākajiem šī žanra darbiem. Par to liecina rekordlielais iestudējumu un ieskaņojumu skaits, kā arī nebeidzamā publikas mīlestība, - pilnīgs pretstats pasaules pirmizrādes naidīgi noskaņotajai auditorijai 1875. gadā Parīzē. Franču kritiķi tūlīt pēc pirmizrādes operu nosaukuši par netikumisku, bet mūziku - bezjēdzīgu. "Karmenas" popularitāte sākās pēc tās uzvešanas Vīnē tā paša gada oktobrī. Operas libreta pamatā ir Prospēra Merimē tāda paša nosaukuma novele, kura tika izdota 1845. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!