Kā "Delfi" informē Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pārstāve Irbe Treile, jauniestudējumu veidojusi starptautiska komanda muzikālā vadītāja Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā.
Radošajā komandā strādā arī diriģents Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Jūliuss Teodors Zemmelmans, kostīmu māksliniece Jesika Karge, horeogrāfe Mirjama Lifka un gaismu mākslinieks Andreass Franks.
Hannas Glavarī lomā būs redzama Inga Šļubovska vai Jūlija Vasiļjeva, Danilo – šveiciešu baritons Aleksandrs Bešā un Rinalds Kandalincevs. Iestudējuma īpašais viesis ir aktieris Gundars Āboliņš, kurš iejutīsies Ņeguša lomā.
Citās lomās – Laura Grecka, Evija Martinsone, Andris Ludvigs, Juris Ādamsons, Guntars Ruņģis, Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Kalvis Kalniņš, Rihards Millers, Dainis Kalnačs, Andris Kipļuks un citi. Mazākās, bet tieši operetes žanram raksturīgās lomās būs Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieki un mākslinieces.
"Jautrā atraitne" ir viena no visu laiku populārākajām operetēm. Pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja Vīnē 1905. gadā, bet Latvijas Nacionālajā operā tā pirmo un līdz šim vienīgo reizi iestudēta 1933. gadā.
"Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas. Divdesmit miljonus vērtais mantojums, ko Hanna saņēmusi pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves, padara viņu par iekārojamu līgavu franču kavalieru aprindās Parīzē. Ja vien Pontevedro vēstniekam, baronam Zetam izdotos bagātniecei atrast līgavaini no tautiešu vidus (un paturēt Hannas bagātības valstī), viņš glābtu valsti no maksātnespējas. Cerības tiek liktas uz šarmanto siržu lauzēju grāfu Danilo. Lai arī viņu un Hannu saista kopīga romantiskā pagātne, grāfs baidās iegūt miljonu mednieka slavu, tāpēc nav gatavs atzīties savās jūtās," operetes notikumus atgādina tā veidotāji.
"Franca Lehāra "Jautrā atraitne", tāpat kā Johana Štrausa meistardarbs "Sikspārnis", iezīmē Vīnes operetes virsotni. Kaut daudzos aspektos tās būtiski atšķiras, abām ir bijusi privilēģija izskanēt labāko mākslinieku izpildījumā visos pasaules nozīmīgākajos operteātros. Savā cēlumā, elegancē un muzikālajās iedvesmās tās, manuprāt, neatpaliek no attiecīgā perioda dižākajām romantiskajām operām, tāpēc ir pelnījušas līdzvērtīgu atzinību," stāsta jauniestudējuma muzikālais vadītājs Tomass Rēzners.
"Šis darbs ir viena no muzikālā izklaides teātra pērlēm, kas vienlaikus skar daudzas sava laika un arī mūsdienu sabiedrībai jūtīgas tēmas. "Jautrā atraitne" kopš pirmuzveduma kļuva tik iemīļota, ka komponistu tā padarīja bagātu. Šai tēmai ir ne tikai galvenā loma darba sižetā. Līdz ar operetes milzīgajiem panākumiem tā rosināja Lehāru veikt arī dažus labojumus. Nauda un bagātība pretstatā mīlestībai un cilvēcīgumam. Mīlētāji tikai tad patiesi atrod viens otru, kad miljonu jautājums vairs nav šķērslis. Šī darba otra nozīmīgā tēma ir vīrieša un sievietes attiecības. Vai augstākās sabiedrības kungi drīkst laulāties ar trūcīgām dāmām? Vai sievietēm bez naudas, vēlmē piedzīvot sava sociālā stāvokļa uzlabošanos, jāpārdod sevi, apprecoties ar bagātniekiem? Un cik šaura ir līnija starp neatkarīgu, pašas noteiktu dzīvi – un sievietes atkarību no pielaulātā vīra?," saka režisors Ūve Ēriks Laufenbergs.
Viņa veidotajā iestudējumā operetes darbība norisinās kādas apdraudētas valsts vēstniecībā. Apdraudējums ir tikai finansiāls, tomēr šīs vēstniecības zālēs lielā skaitā sastopami arī citu nāciju pārstāvji ar atšķirīgām interesēm.
Izrādē tiek dziedāts vāciski un runāts vairākās valodās, pieejami titri latviešu un angļu valodā.
Nākamās izrādes 24. un 25. septembrī, kā arī 14. un 16. oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
