'Ja mēs gribam brīvību, tad par to ir jāmaksā.' Saruna ar Zigmaru Liepiņu

Mans mājasdarbs ir izlasīt viņa nule izdoto autobiogrāfiju "Mūzaīka" ("Pētergailis", 2022) – par to viņam esot vislielākā interese sarunāties, savukārt mūzika ir jāklausās. "Ko tur daudz par to runāt?" saka komponists. Tā mēs tiekamies mūzikas namā "Daile" pirms viena no viņa un dziedātājas Mirdzas Zīveres koncertiem.

Siltā un pietuvinātā atmosfērā notikušie koncerti "Dailes" zālē vainagojušies ar ziedu klēpjiem un lielu publikas mīlestību. "Tas ir neiedomājami forši. Grūti ar vārdiem aprakstīt. Tu dod enerģiju uz vienu pusi, bet atpakaļ tās atnāk trīsreiz vairāk, tāds pozitīvās enerģijas blāķis. To sajūtu par naudu nevar nopirkt. Tas ir tas, kas skatuves cilvēkus trakus padara," smejas Zigmars Liepiņš.
Šoruden par godu komponista apaļajai jubilejai četrās vietās Latvijā izskanēs arī viņa teātra un kino mūzikas lielkoncerti, bet Latvijas Nacionālajā operā 17. oktobrī kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori "Latvija", vokālo grupu "Schola Cantorum Riga", ērģelnieci Ivetu Apkalnu, vijolnieci Kristīni Balanas un solistēm Ingu Šļubovsku un Ilzi Grēveli-Skaraini, kā arī komponista dēlu Jāni Liepiņu pie diriģenta pults izskanēs Liepiņa jaunradītās Mesas pirmatskaņojums, Koncerts vijolei un svīta "Sarkanais mežs".

"Esmu daudzšķautņains," nosmaida Liepiņš. Spēle ar viņa dzīves un talantu daudzajām šķautnēm ir arī viņa grāmatas nosaukums – jaunvārds "Mūzaīka". Tas ir subjektīvs un atklāts darbs, tieši tāpēc interesants lasāmais. Jau septembra nogalē izdevēji ziņoja, ka grāmatas ir teju jau izpārdotas un tiekot gatavota otrā tirāža. Liepiņš savos memuāros ir tiešs un nesaudzīgs – Raimondu Paulu sauc par "lielo likvidatoru", bet bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi par "tipisku kultūras ierēdni".

Kāpēc jums šķita būtiski uzrakstīt un arī izdot savu grāmatu?

Grāmata ir tāds kovidlaika nekā nedarīšanas... grēks. Dzīvojām pa savu lauku māju, savā burbulī. Kādā brīdī sapratu, ka tā nevar turpināties. Sāku rakstīt Mesu. Tas ir liels, garīgs, liturģisks darbs. Par grāmatu gan nebiju domājis. Taču man bija savācies daudz materiālu no dažādām dzīves situācijām. Intervijas, avīžu publikācijas, šo to aizbraucu uz arhīvu paskatīties.