Andris Balcers ierosina tikties Latvijas Kara muzejā, un patiesi grūti iedomāties piemērotāku vietu, lai pārrunātu ne vien "Vilku" vēsturi, kas patiesībā esot krietni garāka, un jaunākās aktivitātes, bet arī to, kā mūsu noskaņojumu patriotu nedēļā ietekmē Krievijas izvērstais brutālais karš tepat kaimiņos un to, cik liela nozīme Latvijas armijā šodien ir patriotiskai dziedāšanai.
Kāds ir jūsu noskaņojums patriotu nedēļā? Protams, Latvijai ir svētki un "Vilkiem" liela jubileja, taču tepat kaimiņos joprojām plosās nežēlīgs karš.
Svētku noskaņojums ir. Lāčplēša diena, manuprāt, ir mūsu tautas lielākie svētki – to man intervijās ir apliecinājuši arī karavīri, leģionāri. To uzsvēra arī mana bijusī audzinātāja Betija Strautniece, kas diemžēl jau ir aizsaulē – viņai Lāčplēša diena bija lielāki svētki par 18. novembri. Viņa teica tā – 18. novembrī tikai smuki ģērbušies onkuļi un tantes sanāca kopā, paspieda cits citam rokas, nobalsoja un trīsreiz nodziedāja himnu, bet gadu vēlāk mūsu puikas cīnījās un krita par Latviju, slikti ģērbušies, pat basām kājām, pat ar vienu šauteni uz diviem – tas bija nopietni, tas bija no sirds. Tāpēc tie ir svētki. Protams, tās nebija mūsu Neatkarības kara beigas, taču kritiski svarīgs lūzuma punkts.
Jā, šobrīd notiek karš Ukrainā, tas nemitīgi tiek uzsvērts, un man nepatīk, ka šo faktu konjunktūristi bieži vien izmanto – gan valdības pārstāvji, gan žurnālisti to mīl piesaukt vietā un nevietā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
