Svētdien, 27. novembrī, Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē kāps uz pasaulslavenās Amsterdamas "Concertgebouw" koncertzāles skatuves. Pie orķestra diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs un Latvijas klausītājiem labi pazīstamais mūziķis, Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks.
Kā "Delfi" informē "Sinfonietta Rīga" pārstāvis Gints Ozoliņš, programmu, kas skanēs Amsterdamā, būs iespēja noklausīties arī Latvijā – ar vienīgo koncertu Daugavpils Vienības namā zālē mūziķi viesosies 24. novembrī.
Nedēļu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai veltītā koncerta Latvijas Nacionālajā teātrī "Sinfonietta Rīga" par mūsu valsts kultūras saniegumiem vēstīs no prestižās Amsterdamas "Concertgebouw" skatuves. Koncertu tiešraidi nodrošinās Nīderlandes Radio NPO 4 un sadarbībā ar Eiropas raidorganizāciju apvienību EBU to būs iespējams attālināti noklausīties arī vairākās citās Eiropas valstīs.
Iepriekš "Sinfonietta Rīga" koncertējis arī citviet Nīderlandē – Roterdamā, Amsterdamā, Eindhovenā.
Īpaši šim nozīmīgajam notikumam sagatavotajā koncertprogrammā "Sinfonietta Rīga" atskaņos Jozefa Haidna, Sergeja Prokofjeva un Johana Sebastiana Baha mūziku. Orķestra vadības groži šajā nozīmīgajā notikumā uzticēti obojistam un diriģentam Aleksejam Ogrinčukam, ar kuru orķestri saista daudzi spilgti sadarbības brīži agrāk.
Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" ir viena no pasaules atpazīstamākajām un vienlaikus arī akustiski izcilākajām koncertzālēm. Tās pirmsākumi meklējami 1882. gadā, kad Amsterdamas Odeona teātrī tika dibināta publiskā akciju sabiedrība modernas koncertzāles celtniecībai. Vieta tika izvēlēta ārpus Amsterdamas vēsturiskā viduslaiku centra, kūdras purvos, kas šodien neapšaubāmi ne mazākajā mērā vairs neasociējas ar nomali.
Teritorija, kas Amsterdamas pašvaldībā tika iekļauta tikai 1896. gadā, tika intensīvi apgūta. Iepretim topošajai "Concertgebouw" ēkai 1885. gadā tika uzbūvēts arī Karaliskais mākslas muzejs. Savukārt pēc arhitekta Ādolfa Leonarda van Genta projekta tapusī "Concertgebouw" ēka pēc piecu gadu celtniecības, ar svinīgo koncertu tika atklāta 1888. gada 11. aprīlī. Šajā notikumā piedalījās 120 mūziķu liels simfoniskais orķestris un 500 dziedātāju plašs koris, atskaņojot Riharda Vāgnera, Georga Frīdriha Hendeļa, Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena mūziku.
Līdztekus Bostonas "Symphony Hall" un Vīnes "Musikvereinsaal", Amsterdamas "Concertgebouw" Lielā zāle tiek uzskatīta par vienu no pasaules izcilākajām akustiskajām koncertzālēm. Ēkas 125. gadadienas svinību laikā 2013. gadā "Concertgebouw" ieguva Karalisko titulu, turpmāk nesot Karaliskās "Concertgebouw" zāles nosaukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
