Projektā iesaistījies arī pazīstamais trimdas folklorists Austris Grasis. "Kontaktējoties ar latviešu diasporas pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs, mēs esam sapratuši, ka viņiem tā ir milzīga problēma, jo nav nevienas vietas, kur uzglabāt nošu krājumus, vinila plates, magnetafona lentes un kasetes, kā arī citus vērtīgus materiālus, ko pēc sevis ir atstājuši vai vēl atstās ārpus dzimtenes mītošie un strādājošie mūziķi. Mums šķiet, ka vispareizāk būtu to visu glabāt mūsu tautiešu etniskajā dzimtenē – Latvijā, kur mūzikas pētniekiem būtu iespēja šiem materiāliem piekļūt, tos apzināt, sistematizēt, arhivēt un digitalizēt, lai padarītu šos materiālus kaut vai daļēji un attālināti pieejamus visiem interesentiem. Tajā skaitā arī tai jaunajai latviešu mūziķu paaudzei, kura šobrīd mitinās un turpina strādāt ārpus Latvijas," stāsta Grasis, kurš ir folkloras pētnieks, filologs, pedagogs un sabiedrisks darbinieks. Viņš ir arī jaundibinātās biedrības valdes loceklis.
Savukārt biedrības vadītājs Aigars Parms atklāj, ka sākotnēji iecere krātuvi veidot Madonas novada Vestienas muižā radusies, jo tam ir kultūrvēsturiskais pamats: "Vēsturiski šajā apkārtnē meklējami pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aizmetņi un vēl ir dažādi interesanti, bet plašākai sabiedrībai mazāk zināmi fakti. Jau modernākā vēsturē te aktīvi darbojies ilggadējas Madonas mūzikas skolas direktors, folklorists, sabiedriskais darbinieks, kora un simfoniskā orķestra diriģents Artis Kumsārs, kuram ir milzīga autoritāte Madonas novadā. Turklāt, ja dažādas muzikālās aktivitātes ir pamanītas un īpaši izceltas Kurzemē un Latgalē, tad Vidzemē – Piebalgā un Sēlijā – šajā ziņā vēl būtu ko papētīt gan mūzikas kritiķiem, gan arīdzan vēsturniekiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
